Tikai pavasarī varēs precīzi pateikt, cik koku bojātās sakņu sistēmas dēļ gājuši bojā rekonstruēto Liepājas ielu malās, “Rietumu Radio” atzina Liepājas domes Vides un veselības daļas Dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga, pieļaujot, ka bojāto sakņu dēļ kokus var izgāzt arī stiprāks vējš.
Kā informēja Damberga, pašlaik tiekot izstrādāti pašvaldības saistošie noteikumi, kas turpmāk liks būvniekiem saudzīgāk izturēties pret kokiem un izmantot videi draudzīgākas būvniecības metodes nekā līdz šim.
Vislielākā problēma, kā atzina Damberga, ir nežēlīga koku sakņu apciršana, kas notiekot gandrīz visos lielākajos Liepājas būvniecības objektos. Par šādiem gadījumiem pašvaldību informējot pilsētas iedzīvotāji no Ganību ielas, kur saknes apskādētas bērziem iepretim Liepājas 6.vidusskolai, Gulbju dīķa rajona un citām Liepājas vietām.
To cik, daudz koku bojāts, kā skaidroja Damberga, varēšot pateikt pavasarī, kad, iespējams, daudzi koki bojātās sakņu sistēmas dēļ neuzplauks, vai pēc lielāka vēja, kas kokus varot izgāzt.
Kā skaidroja pašvaldības pārstāve, līdz šim būvniekiem Liepājā netika izvirzītas prasības izmantot videi draudzīgas būvniecības metodes, taču turpmāk šī situācija, izstrādājot pašvaldības saistošos noteikumus, mainīsies. Daudzu būvnieku rīcībā, kā skaidroja pašvaldības pārstāve, esot tehnika, ar ko būvniecības darbus iespējams veikt, nebojājot koku stādījumus.
Arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) atzina, ka koku apskādēšana, izbūvējot jaunus infrastruktūras objektus, “ir pietiekami būtiska pilsētas problēma”.
Kā sacīja Ansiņš, viņš neattaisnojot būvnieku rīcību, kuri drakoniski apcērt koku saknes, bet atzina, ka problēmas ar kokiem rada arī pagājušā gadsimta 60.-70.gados izbūvētās pilsētas komunikācijas, kas nav iezīmētas nevienā kartē. “Spilgts piemērs ir teritorija ap Gulbju dīķi. Izbūvējot tur apgaismojuma sistēmu, konstatēts, ka komunikācijas atrodas ļoti tuvu koku saknēm,” skaidroja Ansiņš.
