Ar šobrīd pieejamo finansējumu uz autoceļa Liepāja-Palanga nekādi lielāki darbi par bedru lāpīšanu nav iespējami, “Rietumu Radio” sacīja ceļu uzturētāju “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane. Viņa nedēļas nogalē apsekojusi šo ceļu un secinājusi, ka satiksmei bīstamu bedru uz tā neesot.
Kā informēja Kampmane, no gandrīz 1000 kilometru grants un asfalta seguma ceļu bijušā Liepājas rajona teritorijā 70% šobrīd atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Atlikušo 30% stāvoklis esot vērtējams kā labs un apmierinošs.
Runājot par iespējām veikt ceļu remontus, LVC Liepājas nodaļas vadītāja atzina, ka šogad šiem darbiem atvēlētais budžets ir mazāks nekā pērn. “Naudas izteiksmē samazinājums nav liels, taču mums katrs lats ir no svara,” sacīja Kampmane, norādot kā šī gada valsts prioritāte būs Latgales reģiona ceļu atjaunošana un Kurzemei uz papildu finansējumu ir mazas cerības.
Līdz ar to, kā uzskata Kampmane, diez vai būšot iespējama tāda situācija kā pērn, kad bēdīgi slavenās Liepājas-Ventspils šosejas remontam tika piešķirti ziemas uzturēšanas darbos ietaupītie līdzekļi, par kuriem bija iespējams atjaunot astoņus kilometrus ceļa. “Šo naudu nolēma izdalīt nevis ikdienas uzturēšanas darbiem, bet konkrētam mērķim,” stāstīja Kampmane. Viņa norāda, ka iedzīvotāju sūdzības nav tas kritērijs, pēc kā vadās, lemjot par ceļu atjaunošanu.
Kā uzskata Kampmane, šīs ziemas ietekme uz ceļu stāvokli ir līdzīga kā iepriekšējos gados – tā nav bijusi ne sliktāka, ne labāka, jo bijis gan sals, gan atkušņi. “Ziema nodilušam asfalta segumam ir viskritiskākais periods – jo biežāk ir atkušņi, jo sliktāks ceļa stāvoklis ir pavasarī,” skaidroja LVC Liepājas nodaļas vadītāja.
Viņa stāstīja, ka ceļu satiksmei bīstamās bedres labo arī ziemas periodā, atšķiroties tehnoloģijas. “Kamēr neviena asfaltbetona rūpnīca nestrādā, ceļus labojam ar auksto asfaltbetona maisījumu, bet pagājušajā nedēļā darbi sākti ar karsto asfaltbetonu,” stāstīja Kampmane, piebilstot, ka marts ceļu uzturētājiem vēl ir ziemas mēnesis.
