Gliemežu ir čupām un visur – satraukta rucavniece nosauc vai visus dārzā augošos dārzeņus, ogulājus, kuru lapas un augļus tie notiesājuši. Santīma lieluma gliemeži mītot arī uz puķēm, nezālēm, pat kapos.
Gliemežiem patīkot uzturēties zālē, krūmos, aizaugušās platībās, ēst ziedus un krāšņumaugus. Universāla pretlīdzekļa neesot, bet mazdārziņu īpašnieki varot paeksperimentēt.
Ieteikums ir – nodrošināt apstākļus, kas gliemežiem nav pieņemami. Gar dārza malām var atstāt apstrādātas augsnes joslas, kuras irdina un uztur bez augāja. Uz tām atbaidīšanai regulāri kaisa pelnus, kaļķi vai superfosfātu. Sausā laikā gliemeži pa melnzemi neejot, bet mitrā derot papildus pakaisīt pelnus. Varot arī aplikt skujas.
Entomologs Roberts Cinītis iesaka gliemežu “medībās” doties vakaros pirms to aktīvās barošanās. Gliemežus salasa traukā ar ūdeni, kam pievienotas pāris saujas superfosfāta vai cita mēslošanas līdzekļa.
Trauka saturs ar beigtajiem gliemjiem esot lielisks komposta kvalitātes uzlabotājs.
Sapulcēt vienuviet tos varot, pievilināšanai izliekot dārzeņu atliekas, lapas, mizas un lēzenos traukos ielietu alu.
Koncentrācijas vietās gliemežus varot savākt arī ar speciālu pneimatisko sūkni.
Dārzkopības veikalos nopērkamo limacīdu grupas ķīmisko aizsardzības līdzekļi efektīvi esot koptos un tīros dārzos.
Vairāk lasiet laikrakstā “Kursas Laiks”
