17. septembrī Liepājas muzejā atklāta izstāde “DzDZ”, kas ir trīs
mākslinieču – Dzintras Vīriņas, Dainas Galakrodzenieces un Zigrīdas
Atāles – radoša satikšanās.
Izstādes nosaukumu veido mākslinieču
vārdu pirmie burti. Izstādē katra no viņām skatītājiem rāda savus
darbus un aizraušanos. Dzintra Vīriņa eksponē grafikas un kolorētus
zīmējumus, Daina Galakrodzeniece piedāvā tekslildizaina izstrādājumus un
Zigrīda Atāle eksponē interjera risinājumu. Atšķirīgās mākslas jomas
apvienojot mākslinieces atzīmē nozīmīgu savu dzīves jubileju, dāvājot
skatītājiem savu kopizstādi.
Dzintra Vīriņa 1977. gadā beigusi
Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratoru nodaļu un iestājusies
Latvijas Mākslas akadēmijā grafikas nodaļā. 1983. gadā beigusi akadēmiju
un sākusi strādāt Liepājas mākslas skolā par zīmēšanas un gleznošanas
skolotāju.
Kopš 1991. gada strādā Liepājas Universitātē par
lektori mākslas programmās, mācot zīmēšanu, grafiku, burtu mācību.
Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1985. gada ar kolorētiem zīmējumiem
un grafikas darbiem. Ilustrējusi divdesmit divas grāmatas, sešpadsmit no
tām ir Ērika Kūļa grāmatas.
Daina Galakrodzeniece maģistra grādu
lietišķajā mākslā ieguva Tallinas Valsts Mākslas Institūtā, kur piecus
gadus studēja tekstila un modes katedrā. Pirms tam mācījās Liepājas
Lietišķās mākslas vidusskolā, kurā pēc studijām Tallinā strādāja par
tekstila nodaļas vadītāju un mākslas priekšmetu skolotāju.
Vēlāk,
kad Liepājas Pedagoģiskajā Institūtā tika atvērtas mākslas programmas,
Daina Galakrodzeniece saņēma uzaicinājumu strādāt par pasniedzēju arī
tur. Arī šobrīd māksliniece savas zināšanas nodod bērniem, kuri mācās
viņas vadītajā Mālpils Mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļā.
Daina
Galakrodzeniece piedalījusiess dažādās izstādēs Latvijā un ārzemēs –
Igaunijā, Ukrainā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Taivānā, ASV.
Tekstila
dizains ir joma, kurā izpaužas vislabprātāk. No mātes mantotās amata
prasmes un krāsu izjūta sakausējumā ar skandināvisko Tallinas skolu
veido to mākslinieces darbu stilu, kuru igauņu kolēģi sauc par īsti
latvisku, bet latvieši par igaunisku.
Māksliniece veido dizainu
apģērba aksesuāriem (šalles, lakati, pončo, apmetņi), kā arī mājas
tekstilu (segas, spilveni, aizkari, galdauti, virtuves un pirts dvieļi).
Tie visi tiek austi mājas stellēs un ir unikāls roku darbs nelielā
tirāžā. Aužot tiek izmantoti dažāda raupjuma lina diegi, lauku vilna,
mohēra, merino vilna, smalkvilna un pusvilna.
Zigrīda Atāle
beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1981. gadā. No
1989. līdz 1992. gadam strādājusi Liepājas teātrī par kostīmu
mākslinieci, vēlāk tur bijusi galvenā māksliniece.
Veidojusi
kostīmus izrādēm „Mauglis” (1982) un „Suns un kaķe” (1984) Jaunatnes
teātrī, „Klusā daba ar cilvēkiem” (1982) un „Romuls Lielais” (1990)
Drāmas teātrī, kā arī vairāk kā divdesmit izrādēm Liepājas teātrī. Viņas
veidotās scenogrāfijas bijušas vairāk nekā 10 izrādēm Liepājas teātrī,
Valmieras teātrī un Dailes teātrī.
Zigrīda Atāle veidojusi gan
privātus, gan publiskus interjerus. Interjeri tapuši sadarbībā ar
arhitektiem – Liepājas domes kafejnīca (1999, arh. U. Vecvagars),
restorāns «Pastnieka Māja» (2000, arh. A. Kokins), Ūliha ielā (2001,
arh. G. Pīlēna), privātmāja Otaņķu pagastā (2002, arh. G. Pīlēna),
kafejnīca „Fausts” Rīgā (2002). Pēc Z. Atāles skicēm tapis Liepājas
teātra interjers (no 1998. g.).
2004. gadā aiziet no Liepājas
teātra un līdz 2011. gadam strādājusi Liepājas mākslas vidusskolā kā
direktores vietniece radošajā darbā un Interjera dizaina izglītības
programmas vadītāja. No 2012. gada Liepājas Universitātes lektore.
