Trešdien, 14. jūnijā, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, notika svētbrīdis Liepājas Centrālkapos un represēto piemiņas koncerts “Latviju mīlot” Liepājas muzejā, lai noliektu galvas to priekšā, kas pārdzīvojuši izsūtījuma un cietuma šausmas.
Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens svētbrīdī piedalījās Liepājas Politiski represēto kluba biedri, Liepājas garnizona karavīri, jaunsargi, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra un Liepājas Bērnu un jaunatnes centra dalībnieki, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji un citi, vēsta Liepājas muzejs.
Pasākumu vadīja Emīls Dreiblats, par muzikālo noskaņu rūpējās Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris “Aija” (diriģente Gunta Vite), Dace Milzere (ģitāra) un Marta Rozentāle (čells).
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Jūras spēku vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns, Zemessardzes 44. kājnieku bataljona pārstāvis, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Andris Zīders, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāja Biruta Rodoviča, Latviešu Strēlnieku apvienības Liepājas nodaļas valdes locekle Ildze Lagzdiņa, “Daugavas Vanagi Latvijā” pulkveža Oskara Kalpaka Liepājas nodaļas priekšsēdētājs Mārtiņš Dāle.
Pēc svētbrīža dalībnieki devās uz Liepājas muzeju, kur bija represēto piemiņai veltīts koncerts “Latviju mīlot”. Tajā piedalījās Sigita Pļaviņa un Māris Kupčs (ģitāra).
- gada 14. jūnijā bez tiesas un sprieduma nevainīgi cilvēki tika sadzīti lopu vagonos un izsūtīti uz Sibīriju, atrauti no tēvu zemes, no ģimenēm, no sev tuviem cilvēkiem. Viņi kļuva cilvēki bez nākotnes. Tāds liktenis piemeklēja arī 1371 Liepājas pilsētas un apkārtnes iedzīvotāju. Viņi bija to Latvijas 15424 nelaimīgo skaitā, kas tajā drausmīgajā naktī tika deportēti – gan lieli, gan mazi, gan veseli, gan slimi, gan pavisam veci cilvēki, gan zīdaiņi.
Foto – Modris Helds
