Piektdien, 14. jūnijā, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Liepājā notika vairāki atceres pasākumi, lai pieminētu un noliektu galvas to priekšā, kas pārdzīvojuši izsūtījuma un cietuma šausmas.
Piemiņas pasākumi sākās ar svētbrīdi Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens. Pasākumā piedalījās Liepājas Politiski represēto kluba biedri, Durbes novada represēto apvienības biedri, Liepājas garnizona karavīri, jaunsargi, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, visi, kam ir svarīgi pieminēt tos, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē, informē Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēnina.
Pasākumu vadīja Ildze Matute un Ilvars Grigaļūns, par muzikālo noformējumu rūpējās Emīls Dreiblats. Pasākuma dalībniekus uzrunāja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 44. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Vilmārs Vecvagaris, Nacionālo bruņoto spēku kapelāns kapteiņleitnants Dāvids Šterns, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Andris Zīders, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes loceklis Juris Raķis, “Daugavas Vanagi Latvijā” un Latviešu Strēlnieku apvienības Liepājas nodaļu pārstāvji.
Pēc svētbrīža dalībnieki ar autobusu devās uz Liepājas muzeju, kur notika represēto piemiņai veltīts koncerts „Klusu rokas uzliekam brīvās Latves karogam”.
1941. gada 14. jūnijā bez tiesas un sprieduma nevainīgi cilvēki tika sadzīti lopu vagonos un izsūtīti uz Sibīriju, atrauti no tēvu zemes, no ģimenēm, no sev tuviem cilvēkiem. Viņi kļuva cilvēki bez nākotnes.
Tāds liktenis piemeklēja arī 1371 Liepājas pilsētas un apkārtnes iedzīvotāju. Viņi bija to Latvijas 15424 nelaimīgo skaitā, kas tajā drausmīgajā naktī tika deportēti – gan lieli, gan mazi, gan veseli, gan slimi, gan pavisam veci cilvēki, gan zīdaiņi.
