Videonovērošana līdz pat četriem kilometriem no krasta, pamanot ekrānā laivu ar makšķernieku, kuram citādi nav tehnisko iespēju noziņot savas koordinātas. Tā būs viena no jaunās jūras novērošanas sistēmas (JNS) priekšrocībām, kad tā ar pilnu jaudu sāks darboties nākamgad maijā.
JNS jau strādā testa režīmā, lai izpētītu un praksē apgūtu visas tehniskās iespējas. 60-70 metrus augsti torņi ar dienas un nakts redzamības videokamerām, infrasarkano staru novērošanas ierīcēm, uztveres sensoriem u.c. ierīcēm jau uzbūvēti un darbojas Jūrmalciemā, Šķēdē, Pāvilostā, Užavā, Miķeļtornī un Rīgā. Tehniskās novērošanas punktus (TNP) paredzēts būvēt arī Skultes un Rojas ostā, Ventspils, Dundagas, Engures, Rojas un Salacgrīvas novadā. 10 no 13 TNP atradīsies Kurzemē, divi Vidzemē un viens Rīgā – tik nepieciešams, lai pilnībā nosegtu Latvijas teritoriālos ūdeņus un ekonomisko zonu. Komandcentrs atrodas Liepājā.
Kopējās JNS izveides un ieviešanas izmaksas – 13,6 miljoni latu, no kuriem jau samaksāti 11,8 miljoni. Projekta īstenošanai tika rīkots NATO līmeņa iepirkuma konkurss, kurā uzvarēja Spānijas firma “Indra Sistemas” – viena no lielākajām informācijas tehnoloģiju firmām Eiropā, kas sadarbībā ar “Lattelecom” un “Citrus solution” spēja piedāvāt lētāko kvalitātes kritērijiem atbilstošo variantu. Torņu konstrukcijas, kas piekrastes sāļo vēju dēļ ir ar īpašu pārklājumu, izgatavoja Lietuvā, Lietuvas uzņēmums tās arī montēja, pastāstīja “Lattelecom” biznesa attīstības konsultants Gatis Indriksons.
Jūras spēku Jūras novērošanas sakaru dienesta komandieris Artis Guzlēns salīdzināja, ka jaunās JNS uzturēšanas izmaksas būs divas reizes lētākas: nevis trīs miljoni gadā, bet pusotrs. Nepieciešamais personāla skaits ir trīs reizes mazāks, taču sistēma ir efektīvāka. Turklāt cilvēks var nogurt, nemitīgi vērojot ekrānu, taču sensori automātiski ziņo par izmaiņām, kuras tad operators izvērtē.
“Jaunā sistēma būtiski uzlabos meklēšanas un glābšanas darbu, var sameklēt arī laivas un izklaides jahtas,” vērtē Krasta apsardzes dienesta komandieris Hermanis Černovs, uzsverot, ka Baltijas jūrā kuģošana notiek arvien aktīvāk, vairāk ir bīstamo kravu. Ar videonovērošanu var sekot arī jūras piesārņojumam.
Tiek uzsvērts, ka JNS darbība neapdraud veselību, nav negatīvas ietekmes uz vidi – iekārtu radītais elektromagnētiskais lauks jau 10 metrus zem antenām, kā arī cilvēkiem pieejamās vietās ir tūkstošiem reižu zemāks nekā ES noteiktās robežnormas.
Līdzšinējā jūras novērošanas sistēma pārņemta 1992. gadā no padomju armijas. Tā nespēj uztvert nelielus objektus jūrā, nenosedz visu Latvijas atbildības jūras teritoriju un ir novecojusi.
Jaunā sistēma izmanto modernākās tehnoloģijas, kādas šobrīd ir NATO rīcībā.
