Valsts valodas centrs (VVC) par valsts valodas nelietošanu amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā līmenī administratīvi sodījis vairākus pašvaldību deputātus un amatpersonas, – informē laikraksts “Latvijas Avīze”.
VVC kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis stāsta, ka 12. oktobrī ticies ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi, lai pārrunātu Valsts valodas likuma prasības pašvaldību darbā. Valsts valodas inspekcijas pārstāvji Daugavpils domē jau sākuši pārbaudīt deputātu valsts valodas lietojumu.
Par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai vajadzīgajā apjomā administratīvi sodīts Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Ņemcovs (“Latgales tauta”) un bijušais domes priekšsēdētājs, tagadējais deputāts Rihards Eigims (LSDSP). Abiem piemērots administratīvais sods, kas par šādu pārkāpumu ir 25 līdz 50 latu robežās.
Naudas sods jāmaksā, ja profesionālo pienākumu pildīšanai nepietiekamu valsts valodas prasmes līmeni konstatē pirmoreiz. Parasti, piemērojot administratīvo sodu, valodas inspektors arī nosaka laiku, līdz kuram jāuzlabo valsts valodas lietojums. Ja valodas inspektors atkārtoti gada laikā konstatē, ka valsts valodas prasmes līmenis nav pietiekams amata pienākumu veikšanai, var piemērot naudas sodu 100 līdz 200 latu robežās.
Eigims neslēpj, ka viņa latviešu valodas prasme neesot visai spoža un neatbilst nepieciešamajam līmenim: “Ko tur slēpt, kas nav, tas nav!” nosaka Eigims. Soda kvīts viņam izrakstīta par 35 latiem. “Saprotiet, kāda ir valodas situācija Daugavpilī, – ārpus domes jau nav ar ko latviešu valodā runāt,” turpina Eigims. Viņš sacīja, ka esot noskaņots latviešu valodu pamācīties, tikai vēl neesot nolēmis, kā tieši.
Daugavpilī valodas inspektori secinājuši, ka vairāku citu domes deputātu valodas prasmes līmenis esot “tuvu nepieciešamajam”. Arī viņiem uzdots uzlabot valsts valodas prasmi, un viņi brīdināti, ka pēc vairākiem mēnešiem gaidāma atkārtota pārbaude.
Trīs personu valodas zināšanas Daugavpils domē pārbaudīt neesot izdevies. Deputāts Mečislavs Truskovskis (LSDSP) abu pārbaužu laikā bijis komandējumā, deputāte Anžela Aļohno (“Latgales tauta”) un pilsētas domes izpilddirektors Aleksejs Providenko – slimi. Truskovska valodas pārbaude pēc nedēļas notikšot Valsts valodas centrā; viņš pats esot valodas inspektoriem piezvanījis un par to vienojies. Aļohno un Providenko valodas inspektori apciemošot pēc viņu atveseļošanās.
Rēzeknes domē pagaidām administratīvi sodīti divi deputāti. Jaroslavs Ivanovs un Aleksandrs Marčenko (abi no “Saskaņas centra”). Abi kā deputātu kandidāti Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījuši, ka latviešu valodu protot “ļoti labi”. Pārbaude Rēzeknes domē vēl tikšot turpināta.
Valodas inspektoru tuvākajā darba plānā paredzēts arī komandējums uz Liepāju, kur, kā savās sūdzībās norādījuši iedzīvotāji, “esot aizdomas”, ka divi domes deputāti – Valērijs Kravcovs (“Saskaņas centrs”) un Stīns Lorencs (šobrīd neatkarīgais deputāts), pazīstams arī ar Luija Fonteina vārdu, neprotot valsts valodu pašvaldības deputātam nepieciešamajā līmenī. Lorencs uz domes sēdēm ierodas kopā ar tulku.
Centrālajai vēlēšanu komisijai Kravcovs sniedzis ziņas, ka latviešu valodu protot “sarunvalodas līmenī”, bet Lorencs – “vidēji”. Pašlaik VVC ar Liepājas domi saskaņo pārbaudes laiku. Šāda sarakste notiekot arī ar Rīgas domi. Pārbaudes varētu sākties pēc divām trim nedēļām, spriež Kursītis.
Kursītis atzina, ka ne Daugavpilī, ne Rēzeknē valodas pārbaužu laikā deputātu attieksme nav bijusi naidīga un “jo tālāk no Rīgas, jo pārbaudāmo attieksme ir saprotošāka”.
Rīgā, pēc Kursīša teiktā, esot “augstāks pārbaudāmo augstprātības un agresivitātes līmenis. To, protams, nevar objektīvi izmērīt, bet var lieliski sajust”.
Pirms kāda laika Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs (“Saskaņas centrs”) pārmetis, ka valodas inspekcija it kā pārbaudot “cilvēkus ar nelatviskiem uzvārdiem”. “Nē, valodas inspektori pārbauda un soda neatkarīgi no personas uzvārda vai tautības, neatkarīgi no partijas piederības vai ieņemamā amata, neatkarīgi no tā, vai deputāts pārstāv pozīciju vai opozīciju,” uzsver Kursītis.
Lai gan pašlaik likums vairs nenosaka, ka deputātu kandidātiem jāprot valsts valoda, pašvaldību deputātiem amata pienākumu veikšanai noteikts visai augsts valodas prasmes līmenis – C1. Visaugstākajā prasmes līmenī C2 latviešu valoda jālieto Saeimas deputātiem.
