Liepājas Reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas virsārstam, Latvijas Ārstu biedrības pirmajam prezidentam Ivaram Krastiņam piešķirts augstākais Latvijas Ārstu biedrības atzinības apliecinājums – pirmās pakāpes goda zīme Tempus Hominis, jeb Cilvēka laiks, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.
Pēc pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Āpiņa teiktā, Ārstu biedrību izloloja Aigars Migals un Guntis Brežinskis, to virzīja Ivars Krastiņš un Ilmārs Lazovskis, tās radīšanā 1988. gada jūnijā sanāca kopā ducis jaunu un mazāk jaunu Latvijas ārstu, bet pati biedrība dibināta 1988. gada 16. septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā, tolaik vēl Baltijas kara apgabala virsnieku namā.
Šogad Latvijas Ārstu biedrība atzīmēja 25 gadu jubileju. Ivars Krastiņš ir viens no biedrības dibinātajiem un tās pirmais prezidents. Atskatoties uz aizvadīto laiku, I. Krastiņš uzsver, ka Ārstu biedrība vēl joprojām pastāv un tas ir pozitīvi: „Pirms 25 gadiem daudzi dibināja dažādas biedrības, radās kādas piecas dienā. Taču lielākā daļa no tām patlaban ir pazudušas bez pēdām. Ārstu biedrība nē – tas, protams, ir labi. Otra labā lieta ko dara Ārstu biedrība ir izglītošana, tās ir satrpdisciplinārās ārstu konferences un līdzīgi pasākumi. Tas ir ļoti svarīgi. Taču cik daudz, par ko un kāds ir mācību mērķis – par to var diskutēt. Piemēram, Pēteris Apinis raksta izglītojošus rakstus cik slikti ir ēst čipšus un dzert kolu, bet, manuprāt, to ārstiem nevajadzētu darīt. Par šādiem jautājumiem iedzīvotājus vajadzētu izglītot Veselības ministrijas atbilstošām struktūrvienībām. Domāju, ka Ārstu biedrībai vajadzētu domāt par ārstu izglītošanu, par ārstu profesijas prestiža paaugstināšanu un tamlīdzīgām lietām.” Sākotnēji jau tā ideja bija ļoti vienkārša, skaidro I. Krastiņš: „Ārstu biedrība aizstāv ārstu intereses, Veselības ministrija – pacientu intereses. Tad savstarpējās sarunās vienojas par abām pusēm pieņemamu sistēmu, kad apmierināti ir gan ārsti, gan pacienti.” Patlaban Ārstu biedrība no sākotnējās ieceres ir mazliet novirzījusies un tagad tā ir citādāka, atzīsts I. Krastiņš: „Nevar teikt, ka labāka vai sliktāka, bet citādāka.”
Ivars Krastiņš
1979. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti, specializējies anestezioloģijā un reanimatoloģijā. Pēc studijām strādājis par ārstu P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Reanimācijas nodaļā, pēc tam par pasniedzēju Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ķirurģijas katedrā un Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedrā. Kopā ar domubiedriem atjaunojis Latvijas Ārstu biedrības darbu un bijis tās pirmais prezidents. 1990. gadā ievēlēts Latvijas PSR Augstākajā Padomē. Pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās no 1993. gada strādājis vairākās farmaceitiskās firmās, paralēli strādājot P.Stradiņa slimnīcā, Ventspils un Liepājas slimnīcā.
