Koplietošanas virtuve Liepājas Rīgas ielas 19. nama otrajā stāvā ir pilnībā izdegusi. Uz to ved garš koridors, pie kura cieši saspiedušās daudzu istabu durvis. Lielākoties tās ir vaļā, daži īrnieki pako mantas. Gaiss ir pievilcies ar dūmu smārdu, uz grīdas milzīgas peļķes un pelni. Ugunsnelaime plosījās svētdienas vakarā, vēl pirmdienas pusdienlaikā veikaliņos pirmajā stāvā no griestiem pil ūdens.
Domā par ļaunprātību
Pie mājas ieejas sētas pusē sapulcējušās vairākas sievietes, arī ar bērnu ratiņiem, bet tikai viena no viņām teic, ka dzīvojusi šeit. Tagad gaida mašīnu, lai mantas pārvestu uz Siļķu ielu 7 – dome tur ierādījusi pagaidu dzīvesvietu bijušajā namu pārvaldes “Jaunliepāja” dienesta viesnīcā. Sieviete stāsta, ka ar draudzeni dzērušas kafiju, kad izdzirdusi plīstoša stikla šķindoņu, pēc tam – sprādzienu. “Attaisījām durvis – tur neko jau nevarēja redzēt. Tad atvērām logu un sākām bļaut, izsaucu ugunsdzēsējus.” Draudzene ciemos atnākusi kopā ar pusotru gadus veco bērnu, glābušies visi kopā.
“Nekāds sprādziens tas nebija, ne gāzes balona, ne kā. Tas bija drīzāk kā būkšķis – kāda degmaisījuma pudele tā varēja būt. Skaidrs, ka tā bija tīša dedzināšana – ar trešo reizi izdevās, pirmās divas apdzēsām pašu spēkiem,” Mareks Ozols, kurš ēkā dzīvojis apmēram divus gadus, neslēpj, ka viņam ir aizdomas par ļaunprātību. Viņš arī uzreiz izsaucis policiju. Viņš skatījies hokeju, tad pārtraukumā devies uz virtuvi – pirmajā reizē deguši aizkari pie loga. Otrajā reizē – siena pavisam pretējā stūrī, tuvāk iekštelpām. Līdzjutēji apdzēsuši to saviem spēkiem. “Hoķim sākās papildlaiks, un tad arī sākās pa īstam. Tāds kā būkšķis, tad pazuda elektrība,” stāsta Mareks. To, ka Latvija zaudējusi, viņš uzzinājis jau no policistiem.
Meklē vainīgo
“Mūsu istabas jau maz cieta, vairāk dega virtuves galā,” turpina jaunā sieviete. Cits teic, ka saimniece par māju diez ko nav rūpējusies, lai neteiktu, ka nemaz. Krāsnis dūmojušas, liela daļa sildījusies ar elektroierīcēm. “Tur ir riktīgākais pritons,” skan skarbāks vērtējums.
Istabu otrajā stāvā īrējis arī otaņķnieks Aldis Ateka. “Gulēju te tikai darbdienās. Piektdienas rītā aizbraucu atvaļinājumā, saimniece šorīt sazvanīja, ka tāda nelaime notikusi,” viņš stāsta. Par istabu “tīrā īre” bijusi deviņi lati, kopā ar komunālajiem pakalpojumiem sanākuši kādi padsmit, nepilni divdesmit. Esot samaksājis par visu mēnesi, bet diez vai prasīšot naudu atpakaļ.
Siļķu ielā 7 pēc ugunsgrēka izmitinātas trīs personas, pārējie paši atraduši pajumti pie radiem un draugiem. Lai lemtu par pabalstu piešķiršanu, pašvaldības Sociālais dienests analizē situāciju un noskaidro, vai visiem deklarētajiem bijuši arī īres līgumi ar īpašniekiem un citus apstākļus.
Ne visi atkopsies
Ēkā atradās arī vairāki veikali. Pusdienlaikā jau strādāja lietoto apģērbu veikals otrā stāvā, elektrība tika atjaunota arī makšķernieku veikalā.
“Tā ir mūsu maize, nevaram nestrādāt. Nav variantu – tā ir iztika divām ģimenēm. Mums šodien daudz makšķernieku nāk palīgā, visi, kas var,” stāsta veikala īpašnieka sieva Sandra Mielava. Veikals nav tik ļoti cietis, applūdusi viena telpa, kas ir jau izvākta. Veikals nav bijis apdrošināts.
Telpas izvāc arī pārtikas veikals, kurš ēkas pirmajā stāvā bija vairāk nekā desmit gadus. “Sen gribēju veikalu slēgt, peļņa nekāda lielā, bet vismaz kaut kas papildus. Tagad tiešām būs jāslēdz. Pamatdarbā arī pusmēnesi bez darba – kuģi nespēj maksāt par remontu,” teic īpašnieks Nikolajs. Līdz ar to darbu zaudēs trīs pārdevējas, veikala vadītāja. Viņš strādā Tosmares kuģu būves rūpnīcā par metinātāju.
Pēc oficiālas informācijas ēkā bija 12 dzīvokļi, deklarētas 15 personas. Juridiski ēkai skaitās četri īpašnieki. Izsaukums saņemts pulksten 19.22. Ugunsgrēka laikā pa logu, izmantojot glābēju kāpnes, evakuēti pieci cilvēki, vēl četri tikuši laukā saviem spēkiem – divus mazus bērnus iznesuši vecāki. Izdegusi virtuve, starpstāvu pārsegums, jumts 30 kvadrātmetru platībā. Sākts kriminālprocess.
