Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pauž gandarījumu par Eiropas Komisijas (EK) pozitīvo lēmumu attiecībā uz Liepājas elektrostaciju, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.
“Eiropas komisāra Andra Piebalga paziņojums par pozitīvu EK lēmumu Liepājas elektrostacijas jautājumā ir ilgi gaidītā labā ziņa,” uzsver Kampars.
Ministrs atzina, ka ir pāragri runāt par turpmāko rīcību, jo ministrijā vēl nav saņemts oficiāls EK lēmums. Lēmumi par turpmāko rīcību tiks pieņemti pēc oficiālā EK lēmuma saņemšanas un rūpīgas iepazīšanās ar to.
EK apstiprinājusi lēmumu, kas neiebilst pret Latvijas izvēlēto atbalsta formu jaunas elektrostacijas projekta īstenošanā – jaudas maksājuma veidā, – šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Piebalgs.
Projekts paredzēts Latvijas enerģijas portfeļa dažādošanai – vai nu cietā kurināmā, vai sašķidrinātās gāzes projekts, taču jebkurā gadījumā “tas dod enerģētisko neatkarību Latvijai”, skaidroja Piebalgs.
Kā sacīja komisārs, Latvijas valdībai ir tiesības izvēlēties, kuru projektu īstenot un atbalstīt – biomasas vai ogļu elektrostacijas būvniecību, taču vispirms ir jābūt skaidrai valsts atbalsta shēmai šim projektam.
Eiropas komisārs uzsvēra, ka šis EK lēmums nekādā gadījumā neattiecas uz AS “Latvenergo” plānoto Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projekta 2.kārtu.
EK mērķis nebija apstrīdēt Latvijas valdības secinājumus, ka “Latvijā elektrības jaudu varētu trūkt vai netrūkt. Ideālā gadījumā būvē tik, cik nepieciešams patēriņam, taču es uzskatu, ka pašlaik nevajadzētu īstenot vairāk par vienu lielu projektu.”
Piebalgs piebilda, ka prognozes par elektrības tarifu palielināšanos nav pamatotas.
Kā ziņots, Latvijas valdība ir konceptuāli izšķīrusies par jaunas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecību Liepājas apkaimē, paredzot atbalstu jaudas maksājuma veidā. Lai Latvija varētu uzsākt elektrostacijas projekta īstenošanu, to nepieciešams saskaņot ar EK.
Ekonomikas ministrija cer tuvākajā laikā saņemt EK atbildi par Liepājas elektrostacijas projektu. EK konkurences komisāre Nellija Krusa atbildi bija solījusi dot līdz sava darbības termiņa beigām.
Kā iepriekš uzsvēra ministrs, šis projekts Latvijā ir noteikts par prioritāti un no EK atbildes būs atkarīga arī AS “Latvenergo” plānotā Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projekta otrā kārta, kam uzņēmums paredzējis aizņemties 100 miljonus eiro (70,28 miljonus latu).
Ja EK atbilde par Liepājas projektu būs pozitīva, visticamāk, TEC-2 rekonstrukcijas varētu arī nebūt, sacīja ministrs un piebilda, ka pašlaik no valsts puses “Latvenergo” projekts nav parakstīts.
Lai gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas ir gatava piešķirt aizdevumu AS “Latvenergo” TEC-2 ražotnes rekonstrukcijas otrajai kārtai, kurā paredzēts uzstādīt jaunu gāzes-tvaika kombinētā cikla energobloku, joprojām ir daudz pārrunājamu jautājumu par šo projektu, ir daudz neskaidrību, toreiz skaidroja Kampars.
Kā ziņots, Latvija ir konceptuāli izšķīrusies par jaunas cietā kurināmā elektrostacijas būvniecību Liepājas apkaimē, paredzot atbalstu jaudas maksājuma veidā, bet, lai Latvija varētu sākt elektrostacijas projekta īstenošanu, to nepieciešams saskaņot ar EK.
Zinātnieki par labāko vietu Kurzemē cietā kurināmā elektrostacijas būvniecībai atzinuši Liepāju.
2008.gada 11.martā valdība akceptēja jaunu bāzes jaudu elektrostacijas būvniecību. Lai sekmētu cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzību, EM tika uzdots izvērtēt esošo situāciju Ventspilī un Liepājā, precizējot iespējamo elektrostacijas novietojumu, kā arī pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību.
Lai sasniegtu Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs laika periodam no 2007.gada līdz 2016.gadam noteiktos mērķus attiecībā uz primāro energoresursu dažādošanu, atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas ciklu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, jaunās elektrostacijas projektam jāiekļaujas atlikušās un deficītās daļas aizpildīšanā gan jaudas, gan enerģijas ziņā.
Saeima 2008.gada 10.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem tiek solīts Latvijā veicināt elektroapgādes drošumu un nodrošinājumu ar ražošanas jaudām.
