To, ka Liepājas teātrim, ceļoties 102. sezonas priekškaram, ir grūti laiki, nenoliedz ne teātra aktieri, ne darbinieki, ne režisori. Tomēr gandrīz visi, lai arī sirds pilna, savu vārdu, publicitātei liedza. Liepājas teātra direktors Ivars Lūsis 11. septembrī iesniedza atlūgumu, to pamatojot ar vēlmi vairāk pievērsties radošām aktivitātēm. I. Lūsis teātra direktora amatā tika apstiprināts 2006. gada 18. septembrī, iepriekš viņš teātrī strādāja kā režisors un aktieris.
Atcels padome
Atlūgums ir tikai veids, kā I. Lūsis pauž savu vēlmi aiziet no šā amata, uzsver Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna. Juridiski Liepājas teātris ir SIA, kurai ir sava padome – tā drīkst direktoru gan iecelt amatā, gan atcelt no tā. Padomē ir trīs cilvēki – Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieks Juris Jirgens, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja Leonarda Ķestere un Kultūras ministrijas darbiniece Dace Vilsone.
I. Lūsis paudis gatavību strādāt līdz šā gada beigām, stafetes kociņu nākamajam direktoram nododot nākamā finanšu gada sākumā, proti, ar 2009. gadu.
Pretendenti uz teātra direktora amatu jau tiek apzināti, un I. Lūsis no amata varētu tikt atbrīvots ātrāk. “Iespējamie kandidāti idejiski ir uzrunāti, bet konkrēti nevienam vēl nav piedāvāts,” saka L. Vīksna.
Vajag komandu
Teātra aktieriem un darbiniekiem ir sajūta, ka viss iet uz grunti. To neformālās sarunās atklāj teju ikviens, taču publiski runāt atsakās. Kāds teātra darbinieks atzīstas, ka teātrī izveidojušās divas frontes: vienā ir I. Lūša atbalstītāji, otrā – teātra bijušā mākslinieciskā vadītāja Rolanda Atkočūna talanta cienītāji.
“Bet tas jau saprotams. Tas režisors, pie kura aktierim ir loma, ir labs.” R. Atkočūns mākslinieciskā vadītāja posteni pameta dažus mēnešus pirms pagājušās sezonas beigām. I. Lūsis intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” šāgada jūnijā pauž, ka ar R. Atkočūna parādīšanos sākusies teātra augšupeja.
“Aizgāju personisku iemeslu dēļ,” apstiprina R. Atkočūns. Tagad viņš Liepājas teātrī ir režisora statusā, bet mākslinieciskā vadītāja postenis ir likvidēts. Liepājas teātra Muzikālās daļas vadītāja amatā strādā Jānis Lūsēns, taču viņš otrdien nebija sazvanāms.
Par izveidojušos situāciju R. Atkočūns personīgi ar I. Lūsi vēl neesot runājis. “Bet kaut ko jau zinu,” viņš piebilst. “Ivara neveiksme ir tā, ka viņš visu grib pats izdarīt. Bet, lai kaut ko izdarītu, apkārt vajag labus un stiprus cilvēkus, vajag komandu.”
Vīns jānes pašiem
L. Vīksna apstiprina, ka pagājušonedēļ notikusi teātra padomes sēde, tajā runāts arī par finanšu jautājumiem. Uz jautājumu, vai tiesa, ka teātris jauno sezonu iesācis ar mīnusa zīmi, L. Vīksna atbild: “Tāda ir teātra darbības specifika, ka lielie ieņēmumi ir sezonas vidū vai beigās, kad tiek slēgti līgumi uz jauno sezonu.”
Parasti pirmizrādes tiek atzīmētas teātra Šampanieša zālē ar glāzi sarakanvīna. Šīs sezonas pirmizrāde būs viesrežisora Feliksa Deiča iestudētā Leldes Stumbres luga “Pāris – nepāris”, to varēs noskatīties 17. oktobrī. Aktieriem pieteikts ierasties ar savu vīna pudeli.
Teātra aprindās runā arī, ka I. Lūsis aizraujas ar alkoholu un azartspēlēm. Pašu I. Lūsi “Kursas Laikam” pagājušās un šīs nedēļas laikā neizdevās sazvanīt. Tie, kuri viņu pazīst tuvāk, apstiprina, ka tā mēdzot gadīties bieži. “Tas, ka viņš tagad atkal ir kaut kur iekritis, nav brīnums. Droši vien aizraujas ar tādu lietu, kas vīriešiem raksturīga šādos krīzes brīžos, lai arī tas nav nekāds labais tikums,” saka R. Atkočūns. Pagājušajā piektdienā Liepājas teātra aktierkursam Klaipēdā bija paredzēta lekcija pie I. Lūša, taču viņš uz to neieradās. Šis neesot vienīgais gadījums, kad nenotiek norunātās tikšanās.
