No darba atbrīvotajiem AS “Liepājas cukurfabrika” darbiniekiem liegtas valsts sociālās garantijas, jo viņiem izmaksātās kompensācijas netika apliktas ar nodokļiem.
Uzņēmuma direktore Valija Zabe aģentūrai LETA stāsta, ka šādu kompensāciju izmaksu nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti 2007. gada 20. martā, kad jau bijis apstiprināts “Liepājas cukurfabrikas” restrukturizācijas plāns. Tieši uz šo faktu, ka noteikumi pieņemti pēc plāna apstiprināšanas, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Liepājas nodaļas vadītājs Jānis Neimanis.
Sniedz prasību tiesā
Noteikumi uzņēmumu atbrīvojot no pienākuma maksāt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no kompensācijām, un bijušie darbinieki nevar saņemt tā saucamo bezdarbnieku pabalstu. Pret to iestājas gan viņi, gan arodbiedrība. J. Neimanis pieļauj, ka cilvēki varētu sniegt prasību tiesā par restrukturizācijas apturēšanu. Reāli to esot izdarījuši divi.
Kā var būt, ka trūkst naudas, ja maksātājs ir ES? – retoriski jautā J. Neimanis. Viņš arī norāda, ka AS “Jelgavas cukurfabrika”, būdama tādā pašā situācijā, atlaistajiem izmaksājusi visu plānā paredzēto, bet Liepājā naudas it kā pietrūcis.
Vēl dažas dienas jāgaida
Ceturtdien notika “Liepājas cukurfabrikas” akcionāru pilnsapulce, bet akcionārs Durbes novada zemnieks Ēriks Putra par to uzzinājis tikai no radio. Viņam gan esot tikai trīs akcijas, līdz ar to niecīgas iespējas ietekmēt kādu lēmumu. Šogad kompensācijas naudu viņš vēl neesot saņēmis. Ē. Putra pajoko, ka ES regulā noteiktais termiņš – 1. jūlijs – vēl nav pienācis. Arī pērn audzētājiem Lauku atbalsta dienesta administrētā nauda ieskaitīta pēdējā dienā.
“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka 2007. gada marta beigās cukurfabrika sāka pilnīgu restrukturizāciju – ražošanas likvidāciju un iekārtu demontāžu. Aptuveni divarpus gadu laikā nojauks 40 ar cukura ražošanu saistītu būvju, atbrīvojot teritoriju 32 hektāru platībā. No darba jau atbrīvoti vairāk nekā 140 uzņēmuma strādnieku, to vēl turpina aptuveni 80 cilvēku.