Sadarbībai ar reģionālo politisko spēku Liepājas partija (LP) parlamenta vēlēšanu kontekstā ir viena galvenā vērtība – labklājības un nodarbinātības jautājumus jau ilgstoši pārraugošā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Šādā atziņā ar aģentūru BNS dalījās Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, lūgts komentēt LP lēmumu virzīt Barču un Liepājas Universitātes rektoru Oskaru Zīdu startam vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu kandidātu sarakstā.
Kučinskis lakoniskajā komentārā secināja, ka lēmums startēt ar ZZS loģiski skaidrojams ar racionāliem apsvērumiem par prognozējamajiem panākumiem šajās vēlēšanās konkrētajā vēlēšanu apgabalā.
“Liek uz tiem, uz ko cer,” teica politiķis.
Taču, pievēršoties LP pārstāvju izteikumiem, ka sarunas norisinās arī ar citiem politiskajiem spēkiem un ir iespējams, ka citi LP biedri varētu balotēties arī no citu partiju vai apvienību sarakstiem, Kučinskis atzina, ka, viņaprāt, “sadarbībā ar Liepājas partiju ir viena vērtība” un tā ir Aija Barča.
Savukārt Barča aģentūrai BNS apliecināja, ka pagaidām lēmums ir pieņemts tikai attiecībā uz ZZS sarakstu, taču partijas kongress ir deleģējis valdi lemt par citu kandidātu iekļaušanu, ja sarunas virzās veiksmīgi.
Viņa paskaidroja, ka iespēja startēt arī no citu politisko spēku sarakstiem vairāk ir saistīta ar to, kāds ir pašreizējās pašvaldības sastāvs – lai varētu sadarboties arī šīs pašvaldības interesēs.
Jau vēstīts, ka LP kongress trešdien nolēma deleģēt Barču un Zīdu startēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta – plānots, ka no Kurzemes vēlēšanu apgabala ZZS sarakstā kā pirmais numurs varētu balotēties pašreizējais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, bet kā otrā – LP pārstāve Barča.
Taču, lai Liepājai nākamajā Saeimā būtu pēc iespējas vairāk pārstāvju, partija kongresā nolēma kopumā deleģēt sešus savus biedrus startam vēlēšanās – pārējie varētu balotēties no citu politisko spēku sarakstiem. Tie ir diriģents Imants Resnis, Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Liepājas nodaļas vadītāja Irēna Opšteine un Liepājas Jaunatnes centra vadītājs Pāvels Jurs.
Liepājas mērs un partijas vadītājs Uldis Sesks kongresā pastāstīja, ka ir saņemti sadarbības priekšlikumi no “Vienotības”, ZZS, apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un apvienības “Par labu Latviju”. Taču, vērtējot dažādas aptaujas, kas prognozē politisko spēku izredzes vēlēšanās un to, kas varētu veidot jauno valdību, Sesks norādīja, ka ZZS šķiet pieņemamākais partneris.
Viņš pauda uzskatu, ka, visticamāk, ZZS būs tas politiskais spēks, bez kura vairākumu valdībā izveidot diez vai izdosies. Arī Barča atzina, ka ZZS ir visstabilākais partneris, turklāt Sesks pēc ilgāka pārtraukuma ticies arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, lai runātu par dažādiem abu pilsētu sadarbības projektiem.
Aptauja par potenciālo sadarbības partneri Saeimas vēlēšanās notikusi arī Liepājas partijas biedru vidū. Liepājas partijas biedri vislielāko atbalstu pauduši sadarbībai ar “Vienotību” un ZZS, pauda Sesks.
Barča partijas kongresā atzina, ka viņu balotēties no Latgales vēlēšanu apgabala aicinājusi partija “Saskaņas centrs”, tomēr viņa ir uzticīga Liepājas partijai.
Vērtējot partijas un politiskā apvienības, ar kurām varētu sadarboties, Barča atzina, ka ZZS ir visprognozējamākais partneris, kas negatavojas sadalīties vai šķelties.
Savukārt “Vienotībai”, viņasprāt, nav iekšējas vienotības. Viņa vērsa partijas biedru uzmanību arī uz apvienības “Par labu Latviju” pārstāvja Edgara Zalāna virzīto projektu par Vienas pieturas aģentūras izveidi Kuldīgā, kas pārtaptu par reģiona centru un tas ir pretrunā ar Liepājas un Ventspils interesēm.
Sesks aģentūrai BNS arī atzina, ka Liepājas partija vēl nav spriedusi par atbalstu Lembergam kā premjera kandidātam. “Par to būtu jādebatē. Es pat nezinu, vai zemnieki viņu ir oficiāli izvirzījuši šim amatam,” sacīja Sesks.
Viņš arī nenoliedza, ka Liepāja un Ventspils turpinās konkurēt savā starpā, norādot, ka konkurence veicina attīstību. Taču ir vairāki projekti, kuros abas pilsētas nekonkurējot, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība, projekti par lidostu un koncertzāļu attīstību.
Ziņots arī, ka Liepājas partiju 2004.gada 14.decembrī dibināja vairāk nekā 300 liepājnieku. Pērn partija atkārtoti uzvarēja Liepājas pašvaldības vēlēšanās, iegūstot sešas vietas pilsētas domē.
Šajā Saeimā Liepājas partijai ir sadarbības līgums ar Tautas partiju.
