Gluži tāpat kā pērn, pirmais kūlas ugunsgrēks Liepājā šopavasar konstatēts jau februārī, bet Liepājas rajonā 16. martā apsvila Spicais kalns Medzes pagastā. Arī šajās brīvdienās, saulei parādoties tikai dažas dienas, Liepājā konstatēts kūlas ugunsgrēks. Par kūlas dedzināšanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir īpašs pants, un sodi nav mazie, brīdina ugunsdzēsēji.
“Pavasaris ir ugunsbīstamākais gada laiks. Zāle, augsnes virskārta, gruži siltās saules ietekmē strauji zaudē mitrumu, un, lai tie uzliesmotu, nevajag daudz pūlēties,” stāsta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes Ugunsdzēsības uzraudzības un civilās aizsardzības sektora inspektors Edgars Rubenbergs. Šobrīd kūlas dedzinātājus kavē tikai sliktie laika apstākļi.
Lai izvairītos no nelaimes, ugunsdzēsēji iesaka sakopt savus īpašumus, novākt gružus un sauso zāli. “Pilsētā saimnieki nereti atstāj zāli pie māju žogiem. Tas ir lielisks iekurs žogam. Pērn žogi nodega vairākām mājām Liepājā,” skaidro E. Rubenbergs.
Ugunsdzēsēji, kā jau katru gadu, ar bažām sagaida šo laiku, jo paredz, ka darba netrūks. Salīdzinot ar 2007. gadu, kūlas dedzināšanas gadījumu skaits krietni sarucis, tomēr vēl aizvien tie prasa lielus līdzekļus un daudz ugunsdzēsēju laika. Bet tieši līdzekļu trūks, jo degvielai ugunsdzēsēji no valsts saņēmuši tikai trešo daļu summas, salīdzinot ar pērn iztērēto naudu.
Paredzēti bargi sodi
Kopš pagājušā gada 17. aprīļa Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), sadaļā “Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu” ir īpašs pants kūlas dedzinātājiem. APK 179. pants “par kūlas dedzināšanu” fiziskām personām paredz no 200 līdz 500 latu lielu naudas sodu vai 15 diennaktis administratīvā aresta.
Arī profilaktisko pasākumu neveicējiem sodi ir prāvi. APK paredz, ka īpašniekam jākopj īpašums un no tā jānovāc atkritumi un sausā zāle 10 metru platā joslā ap to. Šo noteikumu nepildīšana pirmajā reizē fiziskām personām paredz sodu līdz 200 latiem, bet juridiskas personas var saņemt pat 1000 latu sodu.
“Pirmajā reizē necenšamies sodīt, izsakām brīdinājumu,” uzsver E. Rubenbergs. Toties brīdinājumu nepildīšanas gadījumā soda lielums pieaug dubulti. Uzņēmumiem teritorijas nekopšana var novest pat pie 3000 latu liela soda.
Zemniekiem dedzināt nelon
Ik pavasari Liepājas ugunsdzēsēji Lauku atbalsta dienestam sniedz informāciju par tiem zemnieku laukiem, kur bijuši kūlas ugunsgrēki.
“Zemniekiem kūlu dedzināt nav izdevīgi. Atbilstoši ugunsdzēsēju iesniegtajai informācijai anulējam vienoto platībmaksājumu par konkrēto lauku, kas nodedzināts,” “Kursas Laikam” apliecina Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES Tiešo maksājumu daļas vadītāja Maruta Kulberga.
Ja ugunsnelaime sākusies
Gadījumā, ja sācies kūlas ugunsgrēks un jau piezvanīts ugunsdzēsējiem, pirmais darbs ir nevis jozt dzēst sauso zāli, bet gan aplaistīt ar ūdeni māju. “Ja zāle ir liela un stiprs vējš pūš māju virzienā, tad vienīgais veids, kā paglābt māju, ir to apliet ar ūdeni. Zāle lielā vējā deg ļoti ātri, un apdzēst kūlas ugunsgrēku pašu spēkiem neizdosies,” brīdina E. Rubenbergs.
Nomaļās lauku mājās ārkārtīgi svarīgi ir zināt, kur iespējams ņemt ūdeni. Pie dīķiem un upēm ne vienmēr iespējams piebraukt, traucē stāvās kraujas, koki un krūmi.
“Uz ugunsgrēku parasti izbraucam ar divām ūdens tilpnēm. Strādājot ar pilnu jaudu, vienas cisternas pietiek piecām minūtēm, tādēļ nereti iedzīvotāji brīnās – vai tad tukšā esam atbraukuši,” skaidro E. Rubenbergs. Viņš iesaka jau laikus padomāt par pieejām ūdenstilpēm, jo, vedot ūdeni no vairākus kilometrus attālām vietām, tiek zaudēts tik dārgais laiks.
UZZIŅAI
Kūlas ugunsgrēki Latvijā un to sekas 2008. gadā
Reģistrēti – 1093
Nodegušas ēkas – 11
Izbraukumiem iztērēta degviela par 23 tūkstošiem latu
Kūlas ugunsgrēki Liepājā un rajonā 2008. gadā
Reģistrēti pilsētā – 92
Reģistrēti rajonā – 27
Sastādīti protokoli – 5
