Liepājas reģionālās slimnīcas (LRS) Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) nodaļā jeb traumpunktā vasaras dienā iegriežas vismaz pieci seši cilvēki, kuriem piesūkušās ērces. Savukārt pie ģimenes ārstiem pacienti ar dažādu kukaiņu kodumu sekām – alerģiju, niezi, apsārtumiem – ierodas dažas dienas pēc tam, lūdzot palīdzību ārstēšanā un profilaksē, raksta “Kursas Laiks”.
“Ja ejat pastaigā pa vietām, kur var nākties saskarties ar daudz kukaiņiem, tostarp ērcēm, garu zāli, krūmiem, mežu, noteikti jāvelk gaišas krāsas apģērbs, lai tos varētu pamanīt. Lai ērces nepakļūtu zem apģērba, vēlams, lai apkakle būtu augsta, aproces piegulošas, kājās – slēgtiem apaviem,” saka LRS NMP virsmāsa Žanna Audere.
Pat ja būsit ievērojis ģērbšanās noteikumus, “sapūties” ar aizsarglīdzekļiem, tas nedod nekādu garantiju, ka ērce nebūs atradusi vietu, kur pieķerties. “Ērces var pārnēsāt arī mājdzīvnieki. Katrā ziņā pēc pastaigas pašam obligāti vēl ir jāpārbaudās, vai kādās slēptākās ķermeņa vietās tur nav paslēpusies ērce,” aicina Ž. Audere.
“Ērces es dēvēju par kukaiņiem – lielajiem kodējiem, jo tās ir bīstamas,” saka ģimenes ārste Inese Cēbere. “Jāpiebilst, ka LRS netiek veiktas analīzes, lai noskaidrotu – ir ērce inficēta vai nav. To veic Rīgā Infektoloģijas centrā. Ērci sūtot uz pārbaudi, tai ir jābūt dzīvai,” norāda Ž. Audere. Lai būtu garantija – nesaslimt ar ērču encefalītu vai pārslimot to viegli –, ir ieteicams potēties. Taču no otras ērču izraisītās kaites – Laimas slimības – tiek nozīmēta atsevišķa ārstēšana. “Ja pēc ērces koduma vairākas dienas pēc noņemšanas parādās apsārtums, noteikti ir jāmeklē mediķu palīdzība,” saka Ž. Audere.
“Čūskas koduma pirmā pazīme ir divi tumši zili ar violetu nokrāsu punktiņi – tās ir odzes zobu pēdas,” norāda I. Cēbere. “Odze, kas ir Latvijas vienīgā indīgā čūska, pēc dabas ir miermīlīga. Tā uzbrūk, ja viņu traucē, kaut kādā veidā aizskar,” stāsta ģimenes ārste. Visbiežāk ar čūskām jāsastopas ogošanas un sēņošanas sezonā. “Čūskas parasti mīl uzturēties saulainās, zālainās un sausās vietās,” saka I. Cēbere.
Kājas un rokas visbiežāk cieš no čūskām. Abas mediķes neatceras gadījumu, kad viņu pacienti pērn būtu cietuši no čūskām. Aizpagājušogad gan esot bijuši divi gadījumi. “Jebkurā gadījumā NMP nodaļā šādām situācijām ir pieejama čūsku pretindes serums,” mierina nodaļas virsmāsa.
“Ja čūska iekož, indi nedrīkst sūkt ārā ar muti – inde nonāks palīdzības sniedzēja mutē, kas arī ir bīstami. Vislabāk sakosto vietu nekustināt, lai inde neizplatās tālāk,” pirmās palīdzības instrukciju sniedz NMP nodaļas virsmāsa. “Cilvēkam indes un koduma dēļ noteikti var sākties bailes, iestāties šoks, pacelties ķermeņa temperatūra,” brīdina I. Cēbere. Tādēļ bez mediķa palīdzības neiztikt. “Galvenais ir nesatraukties, cietušais ir jānomierina – jo cilvēks būs mierīgāks, jo arī inde izplatīsies lēnāk lēnākas asinsrites dēļ,” skaidro ģimenes ārste. Vispareizākā rīcība ir izsaukt ātro palīdzību vai vest cietušo uz tuvāko slimnīcu.