Reģionālās slimnīcas slīgst arvien dziļākos parādos un nākammēnes pārstās darbiniekiem maksāt algas, šodien ziņo laikraksts “Neatkarīgā”.
Veselības ministre Baiba Rozentāle ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski vienojusies, ka papildu nauda slimnīcām nepieciešama, taču joprojām nav zināms finansējuma avots. Pēdējo divu mēnešu laikā situācija mainījusies tikai uz slikto pusi – medikamentu piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek maksāts, tā saucamā kvota ir ievērojami pārtērēta, jo, likvidējot plānveida medicīnu, vairāk ir akūto pacientu, ko slimnīcās ieved ātrā palīdzība. Turpinās personāla atlaišana no darba, slodžu samazināšana.
Pēdējais, kam slimnīcu vadītāji ķeras klāt, ir darbinieku algas. Daugavpils slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis stāsta: “Par šo mēnesi samaksāsim bez nodokļiem. Nākamajam mēnesim naudas vairs nav. Beigusies.” Arī Liepājas reģionālā slimnīca septembrī pārstās maksāt nodokļus un ķersies pie algām. Iestādes vadītājs Juris Bārzdiņš vakar parakstīja rīkojumu par vēl 13 darbinieku atlaišanu, vēsta “Neatkarīgā”.
Situācija faktiski visās reģionālajās slimnīcās ir vienlīdz dramatiska. Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece spriež – ja pašreizējā situācija nemainīsies, novembrī reģionālās slimnīcas varēs slēgt. Ja kaut vai viens no medikamentu piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem iesniegs maksātnespējas pieprasījumus tiesā, sagaidāmi bankroti. Ventspils slimnīcai situāciju sarežģī vēl arī tas, ka pēc Talsu slimnīcas pārveidošanas aprūpes centriņā akūtie slimnieki tiek vesti uz šejieni.
Reģionālo slimnīcu vadītāji ir aplēsuši absolūtā izdzīvošanas minimuma summu, kas nepieciešama, lai turpinātu sniegt vismaz neatliekamo palīdzību. Septiņām reģionālajām slimnīcām (Ventspilij, Liepājai, Jelgavai, Jēkabpilij, Valmierai, Daugavpilij un Rēzeknei) otrajā pusgadā vajadzīgi papildus 2,5 miljoni latu. Salīdzinoši nedaudz, taču savos budžetos slimnīcas naudu vairs nevar atrast. Viss jau ir apcirpts.
Taupības nolūkos šķirot akūtos pacientus akūtākos un mazāk akūtos, kuriem var atteikt, slimnīcas nesaredz iespēju. Juris Bārzdiņš saka: “Es nevaru ārstus piespiest rīkoties pret ētikas normām.” Arī Egija Siliniece uzsver, ka tādā gadījumā pašai ministrijai jādefinē, kam atteikt: cilvēkiem ar infarktu, avāriju upuriem vai insulta slimniekiem. Apstākļos, kad tauta jo dienas kļūst slimāka, tas ir praktiski neiespējami. Rīkoties līdzīgi, kā to izdarījusi Rīgas 1.slimnīca, neatliekamo palīdzību sniedzot tikai pāra datumos, reģionos nevar. Rīgā pacientu var aizvest uz kādu blakus slimnīcu. Turpretim reģionos attālumi ir daudz lielāki.
Veselības aprūpes iestāžu finansiālais sabrukums padziļinās katru dienu, tāpēc septiņu reģionālo slimnīcu vadītāji vēstulē vēršas pie veselības nozares budžeta atslēgas personām – nozares ministres, premjera un finanšu ministra, prasot nekavējošu rīcību un atgādinot, ka valsts vārdos joprojām garantē neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, ziņo “Neatkarīgā”.
