„Neatkarīgā Latvija nav tikai nejaušs puteklis Baltijas jūras krastā,” raksta Anna Velēda Žīgure.
Skolotāju radošās pilnveides klubs turpina Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstītā projekta „4×4” pasākumus.
14.novembrī 14.00 pie Liepājas skolniekiem ciemosies Anna Velēda Žīgure, 90-to gadu Latvijas spilgtākā diplomāte, LR pirmā vēstniece Igaunijā un Somijā, tulkotāja, rakstniece, pasākums notiek J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskolas zālē (Alejas 16).
Šajā pat dienā 17.00 notiks arī tikšanās ar pilsētas lasītājiem bērnu bibliotēkā Vecliepājas “Rūķis” Reģionālajā mācību centrā 3.stāvā (Malkas4), pasākumu vada Ā.Orlovskis.
Tā kā tikšanās noris Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienas priekšvakarā, sarunās tiks skartas tēmas par A.V.Žīgures dzimtas saknēm.
Atcerēsimies Stērstu Andreju(1853-1921), tulkotājas vecvectēvu, pirmās nacionālās atmodas laikmeta sabiedriskais darbinieku, juristu, latviešu valodas mācību grāmatu autoru.
Atcerēsimies Elzu Stērsti (1885-1976), A.V.Žīgures vecmāmiņu, kura studējusi Pēterburgas konservatorijas klavieru klasē, Sorbonas universitātē mākslas vēsturi, 1951.gadā apcietināta kā tā sauktās franču grupas dalībniece, pēc atgriešanās turpinājusi literāro darbību.
Atcerēsimies Edvartu Virzu (1883-1940), vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. latviešu rakstniekiem, prozas poēmas „Straumēni” autoru, rakstnieces vectēvu. Laika posmā no 1933. līdz 1942.gadam šī grāmata iznāca desmit metienos, kļūstot par otru visvairāk izdoto latviešu grāmatu, kas tulkota vācu, franču, krievu, igauņu, čehu u.c. valodās. Šogad Doma baznīcā mēs atvadījāmies no Imanta Ziedoņa, pirms 73 gadiem tauta tāpat Doma baznīcā atvadījās no E.Virzas, 1940.gada 5.marta vakarā tika atvērtas dievnama durvis, visu nakti goda sardzē pie šķirsta stāvēja rakstnieku, mākslinieku goda sardze.
Runāsim par A.V.Žīgures grāmatu ”Viņi. Svešos pagalmos” – latviešu gaitas pēc 1945.gada, dzīve, izdzīvošana, saknes.
„Man nav šaubu par demokrātiju, bet ir šaubas par pilsoņu neizglītotību un neticību spējai kaut ko mainīt,” raksta Anna Velēda Žīgure un vēl, „pārredzamā nākotnē mums nav reālu iespēju kļūt par daudz lielāku tautu, bet par gudrāku mums jāspēj kļūt.”
