Atzīmējot Latviešu Nacionālās padomes dibināšanas simtgadi, 2018. gada novembrī, Liepājas muzejā paredzēts atvērt pastāvīgu interaktīvu ekspozīciju “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”.
Ekspozīcija skaidros tā laika komplekso politisko situāciju un vienlaicīgi radīs emocionāli iedarbīgu vidi, kas ar vizuālo tēlu palīdzību veidos priekšstatu par laikmetu, kad veidojās Latvijas valsts, informē LPPI “Kultūras pārvalde” attīstības projektu vadītāja Daira Bērtule.
Ekspozīcijas mērķis ir vizuāli un emocionāli iedarbīgi parādīt, kāda nozīme Latvijas un Liepājas vēsturē ir laikam, kad Liepājā atrodas Latvijas pagaidu valdība.
Ekspozīciju izvietos divās Liepājas muzeja telpās. Tā tiks strukturēta tādā veidā, ka pirmajā, mazākajā telpā galvenā uzmanība pievērsta pagaidu valdības lēmumiem un darbībai, kas ieliek pamatus neatkarīgai Latvijas Republikai. Savukārt otrajā telpā galvenā uzmanība būs vērsta uz pagaidu valdības cīņu par izdzīvošanu un jaunās neatkarīgās valsts saglabāšanu.
Atbilstoši pirmās telpas vizuālais tēls ietvers kontrastu – gaišo daļu, kas veltīta Latvijas valsts izveidošanai, un tumšāko, kas simbolizēs apdraudējumu jaunajai valstij un iezīmēs pāreju uz nākamo ekspozīcijas telpu. Telpas noformējumam tiks izmantota atbilstošā laika stilistika un dekoratīvie motīvi un tās centrālais elements būs nosacīts bruņuvilciena “Kalpaks” fragments.
Par otrās ekspozīcijas telpas vizuālā tēla pamatu kalpos kuģis “Saratov”. Telpas centrā būs redzams apspriežu galds, virs kura izstādīts kuģa “Saratov” modelis, sienas klās fototapete, kas attēlo jūra klaidu un telpā skanēs jūras skaņas. Apmeklētājiem tiks radīta sajūta, ka nokļuvuši un kuģa klāja.
“Pārsteidz pagaidu valdības Liepājas perioda risinājums ar kuģa maketu. Tas ir inovatīvs ne tikai šī perioda tēmas izvērsumam citos muzejos, bet arī palīdz izprast to spriedzi, situācijas trauslumu un prāta piepūli, kas bija nepieciešama jaunās valsts nosargāšanai. Šāda eksponēšanas maniere, izmantojot mūsdienu informācijas nesējus, saistoši spēj parādīt apkopot arī informatīvo materiālu, ko citkārt muzeja apmeklētājiem būtu grūtāk uztvert,” tā Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.
Ekspozīcijā informāciju pasniegs vairākos līmeņos – apmeklētāji varēs izlasīt tekstus, kas drukāti uz planšetēm un neliela izmēra anotāciju plāksnītēm; papildus informācija būs dota ar digitāli interaktīvo mediju starpniecību un visbeidzot telpas kopējais vizuālais tēls, grafiskais noformējums un objekti dos acumirklīgu iespaidu par laiku un notikumiem, kam veltīta ekspozīcija.
Ekspozīciju realizēs Liepājas Kultūras pārvalde, sadarbībā ar SIA “Dd project”, vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu, filozofu Arti Sveci un Liepājas muzeju. Uzņēmums “Dd project” jau ieguvuši pieredzi līdzīgu pašmāju un starptautisku projektu realizēšanā. Kā piemēram, Preiļu muižas kapelas kapeņu ekspozīcijas tehniskā projekta izstrāde, skiču un tehniskā projekta izstrāde Heidera Alijeva ekspozīcijas centros Šeki un Oguz pilsētās Azerbaidžānā, skiču un tehniskā projekta izstrāde Aspazijas mājas digitalizācijai Jūrmalas muzejā u.c.
Uzziņai:
1919.gadā, tuvojoties lielinieku armijai Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā pameta Rīgu. Ministru prezidents, valdības locekļi, kā arī virsnieku, Studentu, Cēsu rotas pavadībā, apmēram 500 karavīru, 1919. gada 6. janvārī ar vilcienu devās no Jelgavas cauri Lietuvai uz Liepāju. Sešus mēnešus Latvijas pagaidu valdība uzturējās Liepājā un šeit nostiprināja savas pozīcijas. Šis notikums jau guvis apzīmējumu “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”.
1919. gada 16. aprīlī pēc vācu inspirētā valsts apvērsuma, tiek arestēti vairāki Kārļa Ulmaņa valdības ministri. Daļa valdības ar Kārli Ulmani patveras uz angļu kuģa “Saratov”, kas angļu militārajā aizsardzībā stāv Liepājas ostā.
Aprīļa pučs 1919. gada 16. aprīlī Liepājā bija Latvijas armijas vācu daļu īstenots apvērsums, kura rezultātā uz laiku tika gāzts Latvijas Pagaidu valdības Kārļa Ulmaņa vadītais ministru kabinets un tā vietā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā Andrieva Niedras vadītā Latvijas Pagaidu valdība, t.s. Niedras valdība.
Rezultātā Latvijai no aprīļa līdz jūnijam vienlaikus bija divas pagaidu valdības: viena uz ūdens (t.s. Ulmaņa valdība, kura nevarēja ietekmēt notikumu gaitu, kurai pakļāvās tai brīdī tikko kā izveidotā Ziemeļlatvijas brigāde), otra — Liepājā, kurai tās armijas (Baltijas landesvērs, Dienvidlatvijas brigāde, Dzelzsdivīzija) vadība neļāva neko ietekmēt.
