Jūnija sākumā Liepājā paredzēta Uzbekijas aizsardzības ministra vizīte, tas varētu būt pirmais pasākums, kur domē akreditētie žurnālisti justu statusa privilēģijas.
Liepājas pilsētas pašvaldība akreditāciju pamato ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un īstenos saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 870 “Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā”. Tiesības akreditēt deleģētas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļai. Akreditācijas kartē būs žurnālista vārds, uzvārds, amata nosaukums, fotogrāfija, pārstāvētā masu informācijas līdzekļa nosaukums.
“Visiem domes darbiniekiem nav pienākums zināt žurnālistus pēc izskata, un jebkurš nevar sevi saukt par žurnālistu. Mēs ļoti ceram, ka akreditācija veicinās kvalitatīvāku žurnālistiku. Informācijai jābūt korektai, objektīvai un patiesai. Viena lieta ir vietējie mediji – mēs jūs zinām un jūs mūs, bet ir arī ārvalstu mediji,” skaidro Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne. Akreditācija palīdzēs saskaņot žurnālistu dalību pasākumos ārvalstu amatpersonu vizīšu laikā, piemēram, jūnija sākumā, kad Latvijas apmeklējuma laikā vienu dienu Liepājā paredzējis pavadīt Uzbekijas aizsardzības ministrs.
“Tās ir nepamatotas ambīcijas no Liepājas domes puses – tā tomēr nav ne Saeima, ne Ministru Kabinets. Akreditācija ir domāta starptautiskiem, prestižiem pasākumiem vai arī saistībā ar drošību,” pamato laikraksta “Dienas Bizness” žurnāliste Vēsma Lēvalde.
“Brauciet droši uz Ventspili – akreditāciju nevienam neprasām un pilnīgi noteikti neprasīsim! Mēs esam ieinteresēti, lai pēc iespējas vairāk atspoguļotu mūsu pašvaldības darbu, lai nāk un piedalās,” teic Ventspils domes Mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska. Šonedēļ vizītē būšot ASV vēstniecības delegācija, viņi tikai jautājuši, cik apmēram žurnālistu varētu būt un no kādiem medijiem, bet nav izvirzījuši prasību, lai tie būtu akreditēti. “Ja godīgi, neredzu jēgu akreditācijai pašvaldībā,” secina K. Duļbinska.
Visu rakstu lasiet “Kursas Laika” 25. maija numurā.
Savu skaidrojumu pēc publikācijas “Kursas Laikā” portālam “Rekurzeme” sniedza arī laikraksta “Dienas Bizness” žurnāliste Vēsma Lēvalde:
“Tā kā man neizprotamu iemeslu dēļ esmu kļuvusi gandrīz vai par Liepājas domes “opozicionāri” un neapmierinātāko žurnālisti saistībā ar pašvaldības vēlmi ieviest žurnālistu akreditāciju, vēlos nedaudz precizēt izskanējušo informāciju, kas tomēr ir tikai fragmenti no konteksta. Katrs žurnālists, kurš strādā sabiedrības interesēs, uzskata par savu pienākumu ātri un iespējami precīzi informēt sabiedrību. Ikviens valsts vai pašvaldības lēmums, kurš var signalizēt par slēptu nodomu ierobežot žurnālistu piekļuvi nozīmīgai informācijai, ir vismaz publiski apspriežams. Šajā gadījumā tas, kas raisīja diskusijas, bija pašvaldības direktīvas formā izplatītais paziņojums, ka salīdzinoši īsā laikā – līdz 28. maijam – tiks ieviesta akreditācija sadarbībai ar domi. Paziņojums netika pārliecinoši argumentēts, netika apspriests, piemēram, preses konferencē. Izvērtējot objektīvo situāciju, neliekas, ka tik nopietni pasākumi būtu nepieciešami, Eiropas kontekstā raugoties, mazpilsētā.
No otras puses – žurnālistu neizpratne un jautājumi ir tikai loģiski, tie nav nekādā veidā vērsti pret kādu personiski. Jā, pēdējā gada laikā varēja vēlēties daudz operatīvāku un kvalitatīvāku Liepājas domes sabiedrisko attiecību dienesta darbu. Jā, salīdzinot ar Ventspils domes mārketinga speciālistiem, šī sadarbība bija ievērojami vājāka. Tomēr jāatzīst, ka piemērs, ko minēju Kursas Laikam attiecībā uz preses relīzi par finansējuma piešķiršanu Liepājas lidostai, nebija veiksmīgs. Ventspils dome informāciju par finansējuma piešķiršanu izplatīja 22. maijā agri no rīta, savukārt – Liepājas dome – vakarā. Žurnālistiem tas nozīmē vienas dienas kavējumu, jo vakarā atsūtītu informāciju nākamās dienas avīzē vairs nevar paspēt iekļaut. Kā paskaidroja Liepājas domes sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Zane Ģirne, Ventspils līgumu parakstīja 17. maijā, savukārt Liepāja – 21. maijā. Līdz ar to informācijas sagatavošanai bijis mazāk laika. Cilvēciski tas ir saprotams, tāpat kā fakts, ka notiek kadru pārmaiņas domē. Taču lasītājam ir vienalga, kādi bija apstākļi raksta sagatavošanas laikā, viņš saņem to informāciju, kas žurnālistam tobrīd bijusi pieejama. Atvainojos ikvienam, kurš uztvēris personiski to, ko teicu publiski. Taču mans nolūks nav saasināt situāciju. Gluži otrādi – galvenais ir atrast iespējami efektīvu sadarbības modeli, lai ziņu un analītisko rakstu saturs būtu iespējami objektīvāks un operatīvi atspoguļotu maksimāli precīzus faktus.
