Vairāku Liepājas Jūrniecības koledžas studiju programmu zemais kvalitātes vērtējums tapis, balstoties uz vērtējumu, ko veikuši ar jūrniecību nesaistīti eksperti. “Mēs šim ekspertu vērtējumam nepiekrītam,” aģentūrai LETA atzina Liepājas Jūrniecības koledžas direktors Ivars Virga.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Starp šīm programmām ir arī četras Liepājas Jūrniecības koledžas programmas – “Kuģu mehāniķis”, “Jūras transports”, “Starptautisko pārvadājumu organizācija” un “Kuģu vadīšana”.
“Mēs nesaprotam, kādēļ esam tajā sarakstā. Praktiski visi mūsu absolventi strādā ne vien Latvijā, bet arī ārzemju kompānijās, bezdarbnieku nav. Pēc šo profesiju speciālistiem vienmēr ir pieprasījums,” atzina Virga.
IZM studiju programmu kvalitātes vērtējumu balstījusi uz ekspertu vērtējumu. Lai gan tie bijuši starptautiski eksperti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, tomēr ekspertu vidū nav bijis ar jūrniecību saistītu cilvēku. “Eksperti neizprata mūsu specifiku. Mūsu programmu kvalitāte nav novērtēta ar tādu punktu skaitu, kā tam, mūsuprāt, būtu jābūt,” norādīja Virga.
Neskatoties uz to, ka koledžas vadība nepiekrīt zemajam studiju programmu kvalitātes vērtējumam, tā tomēr ir gatava veikt un jau iepriekš ir veikusi uzlabojumus studiju programmu kvalitātē. Piemēram, loģistikas jeb starptautisko pārvadājumu organizācijas studiju programmā studiju laiks samazināts no trim līdz diviem gadiem. “Esam pārskatījuši arī studiju programmu saturu,” atzina Virga. Bez tam koledža par saviem līdzekļiem iegādājas mācību trenažierus – viena trenažiera cena mērāma vairākos desmitos tūkstošos latu. Tas viss tiek darīts, lai nodrošinātu studentiem mūsdienu prasībām atbilstošus mācību apstākļus, akcentēja Virga.
Liepājas Jūrniecības koledža neplāno slēgt nevienu no zemu novērtētajām studiju programmām. “Valsts mums iedod tikai 92 budžeta vietas, pārējie studenti par studijām maksā paši,” informēja Virga. No 1003 koledžas audzēkņiem 277 ir vidusskolēni, bet 450 – nepilna laika studenti.
Kā ziņots, IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes.
