Sirds un asinsvadu slimības ir viens no visizplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Izņēmums nav arī Latvija. Viena no efektīvākajām medicīniskajām procedūrām koronāro un perifēro artēriju slimību ārstēšanā ir asinsvadu angioplastijas ar stentu implantēšanu. Liepājas Reģionālajā slimnīcā 28. novembrī pirmo reizi sašaurinātu koronāro artēriju ārstēšanai izmantots visjaunākās paaudzes bioabsorbējošais magnija stents.
Šajā dienā Liepājas Reģonālajā slimnīcā ieradās arī profesors Andrejs Ērglis un kopā ar slimnīcas invazīvajiem kardiologiem Oskaru Gāliņu un Valteru Stirnu veica angioplastijas procedūru, kuras laikā četrdesmit četrus gadus vecam pacientam implantēja bioabsorbējošo magnija stentu, portālu “ReKurZeme” informē Liepājas Reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.
Pēc veiksmīgi veiktās procedūras A. Ērglis atzina, ka viņam ir milzīgs prieks atbraukt uz Liepāju, jo Liepājas Reģionālā slimnīca, kas ir ļoti liela un apkalpo milzīgu reģionu, ir ārkārtīgi svarīga Latvijas medicīnas iestāde visā valsts medicīnas sistēmā kopumā, tajā skaitā arī invazīvajā kardioloģijā. “Kardioloģijā mēs esam kā viena komanda, un ik pa laikam mēs braucam viens pie otra, jo kardioloģisko saslimšanu ārstēšana Latvijā nedrīkst atšķirties ne Rīgā, ne Liepājā, ne Daugavpilī, ne jebkurā citā valsts medicīnas iestādē. Līdz ar to mums visiem ir jāiet uz priekšu – nemitīgi jāmācās un jāapgūst vismodernākās kardioloģijas procedūras un metodes,” norāda A. Ērglis.
Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs Valters Stirna: “Šodien mēs veicām inovatīvu invazīvās kardioloģijas procedūru: gados jaunam pacientam koronārajā artērijā implantējām līdz šim vēl mūsu slimnīcā nepielietotu stentu – bioabsorbējošu jaunākās paaudzes magnija stentu.
Salīdzinot ar līdz šiem lietotajiem metāla stentiem, bioabsorbējošajam stentam ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tas gada laikā pilnībā uzsūcas cilvēka organismā, neatstājot nekādas pēdas un asinsvads var atsākt savu dabisko funkciju. Paliek tikai divi “punktiņi” jeb stenta marķieri, kurus var redzēt rentgenā, kas liecina par to, ka kādreiz šajā vietā bijis stents, bet asinsvads ir atjaunojies praktiski tāds pats, kādam jābūt normālam, veselam asinsvadam. Otrkārt, ja ir tāda nepieciešamība, mēs pacientam tajā pašā vietā stentu varam likt atkārtoti, cerams, pēc daudziem gadiem, neietekmējot asinsvada kopējo struktūru. Kamēr metāla stents paliek pacienta organismā līdz mūža galam – tos nevar ne kustināt, ne izņemt. Līdz ar to vienā vietā tos var likt ierobežotas reizes, jo mēs nevaram tos kā ielāpus salikt vienu uz otru bezgalīgi,” skaidro V. Stirna.
”Šo iemeslu dēļ pašuzsūcošie stenti ir īpaši piemēroti gados jaunākiem pacientiem, bet, protams, tos var izmantot arī senioriem. Šos jaunākās paaudzes stentus mēs noteikti nelietosim rutīnas gadījumos, bet atsevišķās reizēs, kad mēs prognozējam, ka pacientam dzīves laikā būs nepieciešama atkārtota angioplastija, kad varētu būt nepieciešami daudz šādu stentu,” uzsver V. Stirna.
Publicitātes foto
