Cilvēkiem, kuri pirmoreiz degustē Marikas Petrovskas ar ieraugu cepto maizi, grūti noticēt, ka tā top nevis elektriskajā, bet īstā, ar malku kurināmā krāsnī. Turklāt Liepājā. Mājražotāja prasmes pārņēmusi no vecākiem un vecvecākiem, tāpēc savam rūpalam izvēlējusies nosaukumu “Vectēva maiznīca”.
Marika Petrovska stāsta: “Mani vecāki dzīvo Otaņķos un savā zemnieku saimniecībā, kas atrodas Kalnišķos, audzē dārzeņus un tur lopus. Ome Margrieta Kalnišķos maizi savā krāsnī cepa jau sen, un no viņas vispirms mans tētis Jānis iemācījās. Kad devos uz mācībām Saldus profesionāli tehniskajā skolā, man vienmēr deva līdzi vairākus maizes kukuļus, visus uzcienāju. Kad aizgāju dekrēta atvaļinājumā ar jaunāko bērnu, sapratu, ka iepriekšējā darbā negribu atgriezties, un paziņoju tētim, ka gribu pati cept.”
Patiesībā tāda doma Mariku urdījusi jau tad, kad viņa palīdzējusi tirgot vecāku cepto maizi. Cēlusies līdz ar tēti ap sešiem no rīta un vērojusi, kas un kā darāms. Cik ilgi tā skatīsies? Tēvs atvasi licis pie plucināšanas un mīcīšanas.
Sākumā Marika maizi cepusi tikai ģimenes vajadzībām un pārpalikumu piedāvājusi internetā.
Plašāk par Mariku Petrovsku lasiet “Kursas Laika” 4. aprīļa numurā!
