Laši, zuši, plekstes, līdakas un citas zivis – tāds ir maluzvejnieku nelikumīgais loms, kas gūts, izmantojot ne tikai tīklus un citus zvejas rīkus, bet pat dakšas. Likumpārkāpēju aktivitātes ne jūrā, ne ezeros un citās iekšējās ūdenskrātuvēs nemazinās.
Tikko beigusies zemledus makšķerēšana, kad inspektoriem bija jācīnās ar neapzinīgiem zivju tīkotājiem no Lietuvas, kad jāsāk pie kārtības saukt maluzvejniekus, kuri nepagurstoši “kāš” ezerus un upes. Jāpieskata arī nelegālie zvejotāji jūrā.
“Kontrolējam gan iekšējos ūdeņus – Liepājas ezeru, Bārtas upes lejas daļu, Cietokšņa kanālu, Ālandes upi, Tosmares kanālu u.c., gan arī Baltijas jūras piekrasti no Nidas līdz Vērgalei,” stāsta Valsts vides dienesta pilnvarotā persona Artis Būmeistars un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jūras kontroles daļas uzskaites speciālists Rolands Kozlovskis.
Ar dakšu uz plekstēm
Inspektori atzīst, ka pēdējā laikā vairāk pārkāpumu tiek konstatēts piekrastē. 15. maijā jūrā iepretim Karostai, aptuveni trīs kilometrus no krasta, kontrolieri atrada 1,5 kilometrus nemarķētu tīklu, ar ko kāds ļaundaris ķēris butes. “Zivis atlaidām jūrā, bet tīklu nogādāšanai krastā bijām spiesti talkā saukt Krasta apsardzes kuģi K08 “Saule”. Izcelto tīklu bija tik daudz, ka ar laivu tos krastā nogādāt nebija iespējams,” stāsta A. Būmeistars. Līdzīgs guvums bijis arī jūrā iepretim Papei. “Blakus 100 metriem legāla tīkla – 350 un 380 metru nemarķēta.” Legālā tīkla saimnieks gan dievojies, ka nemarķētie neesot viņa. Bet Bernātos 21. maijā uzieti 135 āķi un pieci nemarķēti tīkli 450 metru garumā. Turklāt gremdēti. “Gremdētos tīklus grūtāk atrast,” atzīst A. Būmeistars, taču maluzvejnieki kļūstot aizvien slīpētāki un izdomājot aizvien jaunus paņēmienus, kā palikt nesodītiem. Piemēram, pēdējā laikā tīklus met aizvien tālāk jūrā. Grēko arī licencētie zvejnieki. Biežākais pārkāpums ir neatļautu tīklu – ar lielākām acīm – izmantošana, kā arī zvejošana lieguma laikā.
Inspektori kontrolē ne tikai makšķerniekus un mazos piekrastes zvejniekus, bet arī zvejas kuģus. Šogad konstatēti jau trīs gadījumi, kad ziņots par mazāku lomu, nekā uz kuģa atrodas. 10. maijā pārkāpumā pieķerts Lietuvas zvejas kuģis “LBB 1124”. Līdzīgi pārkāpumi konstatēti arī uz vairākiem Latvijas zvejas kuģiem.
Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Felikss Klagišs “Kursas Laikam” atzina, ka šogad konstatētie visi ir nopietni pārkāpumi. “Pēdējais gadījums bija ar Lietuvas kuģi “LBB 1124”, uz kura patiesībā strādā Latvijas iedzīvotāji. Kapteinis ziņoja, ka nozvejotas 11 tonnas zivju, kaut uz kuģa bija 23 tonnas. Turklāt šim kuģim šis bija jau trešais pārkāpums gada laikā,” stāsta amatpersona, piebilstot, ka “LBB 1124” uzlikts naudas sods 3000 latu apmērā, taču pārstāvis uz lietas izskatīšanu nav ieradies. Līdzīgs pārkāpums pirms tam bijis arī ar Latvijas kuģi “Nereta”, bet kuģa “Beta” apkalpe lomu pārkrāvusi uz “Kentaura”, par ko “aizmirsusi” ziņot, tādēļ uz otrā bijis nereģistrēts loms. Tik rafinēti pārkāpumi kā savulaik uz Igoram Fiksam piederošajiem kuģiem, kur zivis tika slēptas kuģa sienās izveidotos slēpņos, pēdējā laikā vairs nav konstatētas, atzīst F. Klagišs. “Vien uz kāda kuģa zivis bija paslēptas dušas telpā. Bet ne daudz – kastes septiņas. Liela daļa zvejnieku pārcēlušies uz Poliju, kur savlaicīgi maksā par zivīm. Taču pārkāpumu skaits nav mazinājies.”
Tādēļ viņš liek lielas cerības uz jaunajām ES regulām, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī: “Vainīgajam sods jāsaņem uzreiz, nevis neskaitāmas reizes lēmums jāpārsūdz un jāvilcina laiks. Tāpat sodam jābūt lielākam nekā materiālais labums, ko likumpārkāpējs cerējis gūt.”
Tīklus met pat no kuģa
Kāds vīrietis, kurš strādā par Karostas kanālmalā netālu no sausā doka pietauvotā kuģa RMS “Jūrmala” sargu, tieši no kuģa borta bijis ielaidis ūdenī trīs dažāda izmēra tīklus. Loms no tīkliem inspektoru ierašanās brīdī gan bijis izņemts, taču tīkli nekauņam konfiscēti, kā arī būs jāsamaksā sods.
“Likumpārkāpēju ar visu lomu var pieķert tikai tad, ja tieši tobrīd viņš ieradies pēc zivīm,” skaidro A. Būmeistars un piebilst, ka arī tad likumpārkāpēji parasti noliedz savu vainu, sakot, ka nav paša tīkli. Visbiežāk inspektori atrod maluzvejnieku izliktos tīklus bez pašiem ļaundariem. Cietokšņa kanālā gan izdevies notvert maluzvejniekus ar visiem tīkliem un lomu: “Pieķērām viņus brīdī, kad cēla tīklus ar lomu ārā. Bija divi Latvijas iedzīvotāji ar četriem tīkliem. Piekto neatzina par savu.”
Viens no vērienīgākajiem maluzvejniecības gadījumiem iekšējos ūdeņos atklāts uz Karostas kanāla Dienvidu mola, vērtē Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Liepājas iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš. Nevairoties no garāmgājēju skatieniem, Andrejs un Ruslans vaņģojuši zivis, izmantojot 36 metrus garu tīklu. Viņus izdevies aizturēt tieši tīkla izcelšanas brīdī, kad linumā spārdījušies seši asari, divas raudas un jūras grundulis. Loms svēris 2,3 kilogramus, taču cilvēki stāstījuši, ka daļa no pārkāpēju noķertajām zivīm jau aiznestas projām. Abiem maluzvejniekiem nu būs jāmaksā ne tikai 200 latu sods par zvejošanu ar tīklu, bet būs jāsedz trīskāršā apmērā arī videi nodarītie zaudējumi. Tāpat viņiem atsavināts zvejas rīks.
Nezināšana neatbrīvo no atbildības
“Ir noteikumi, kas regulē, kad un ar kādiem rīkiem ir atļauts zvejot,” atgādina inspektori un iesaka tos ievērot. Turklāt sekot izmaiņām: “Ja Liepājas Tirdzniecības kanālā iepriekš makšķerēšanas liegums bija no 15. aprīļa līdz 31. maijam, tagad – no 1. marta līdz 30. aprīlim.” Nu jāatceras, ka laika posmā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir liegums uz akmens plekstēm.
Pie Bernātiem A. Būmeistars pamanījis kādu vīrieti, kurš nodarbojies ar zemūdens medībām, divkārt pārkāpjot noteikumus. “Pirmkārt, nodarbojoties ar zemūdens medībām, jābūt bojai, lai laivotāji mednieku savlaicīgi var pamanīt. Vīrietim bojas nebija. Otrkārt, ar medībām atļauts nodarboties, izmantojot ar roku spēku uzvelkamu harpūnu. Šim medniekam bija nevis tā, bet dakša. Ieraugot mūs, vīrietis nogremdēja zivis un dakšu un aizpeldēja uz krastu.” Inspektoriem bijis jāizvēlas – dzīties pakaļ bēglim, kurš aizdiebis ar visām pleznām kājās, vai izcelt pamesto lomu un ieroci. Viņi izšķīrušies par pēdējo. Lielu postu nodara arī tie, kuri nodarbojas ar elektrozveju.
Pārkāpums cērt robu makā
Vispirms jau zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpējiem tiek konfiscēti neatļautie rīki – tīkli, dakšas utt. Nelegāli nozvejotās zivis tiek atlaistas ūdenī, bet vainīgajam uzlikts naudassods.
Inspektori skaidro: “Fiziskām personām par zvejas noteikumu pārkāpšanu piemērojams naudas sods no 200 līdz 500 latiem, juridiskām – no 200 līdz 3000 latiem. Sods atkarīgs no pārkāpuma būtības. Ja grēkots atkārtoti, sods būs bargāks.” Arī par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu tiek konfiscēti rīki un loms, kā arī uzlikts naudas sods no 20 līdz 50 latiem.
