LIEPĀJA. Novembrī mirušais “Liepājas metalurga” strādnieks guva nāvējošu traumu, jo šķērsoja uzņēmuma teritoriju nepiemērotā vietā. Kāpēc pēc divām dienām notika nākamais negadījums un sprāga sārmu kauss, vēl nav zināms. Atbildi sniegs ekspertīzes rezultāti.
Apdedzināšanās gadījumu vēl izvērtē
“Uzņēmums ir vainīgs,” ar komisijas pieņemto lēmumu mirušā strādnieka lietā iepazīstina Liepājas metalurgu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Grava. “Veicot darbus, viens cilvēks no brigādes palika sakārtot darba vietu un pabeigt kādu procedūru. Cietušais darba vietā palika viens. Kad darbs bija pabeigts, vīrietis gāja pa ceļu, kur iet nedrīkstēja. Viņš barjeru izmantoja kā trepes,” 14. novembrī notikušo negadījumu ieskicē J. Grava. Rezultātā vīrietim kāju ierāva agregātā. 67 gadus veco vīrieti nogādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Tomēr mediķiem viņa dzīvību glābt neizdevās, un cietušais mira no traumatiskā šoka, jo bija zaudējis daudz asiņu.
Starp barjeru bija sprauga, pa kuru cietušais izspraucās. “Bija pilnībā jānorobežo vieta, kur strādnieks nedrīkst iet,” uz kļūdu norāda J. Grava. “Ja tur būtu vēl kādi desmit armatūras gabali piemetināti, tad noteikti nebūtu varējis izspraukties cauri,” vērtē arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gūtmanis.
Zīmes uzliktas
Kaut arī Valsts darba inspekcijas (VDI) nostāja ir strikta, G. Gūtmanis situāciju salīdzina ar ielu. Arī uz ielas gājēji dažkārt pārrāpjas pāri barjerai un šķērso brauktuvi, kaut gan zina, ka noteikumi to aizliedz. Līdzīgi bijis šajā gadījumā. Pārējie mirušā kolēģi darba vietu pametuši pa paredzēto vietu. Mirušais “Liepājas metalurgā” strādājis aptuveni pusgadu. Tomēr G. Gūtmanis noliedz, ka strādnieka neilgā pieredze varētu būt par iemeslu nelaimes gadījumam. Statistikas dati liecina, ka negadījumi tikpat bieži notiek arī ar pieredzējušiem metalurgiem. “Jo ilgāk stādā, jo lielāka rutīna iestājas. Cilvēks visu zina, par visu ir pārliecināts, un tad nāk viena liktenīgā reize,” klāsta G. Gūtmanis. Mirušais bijis apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Tā kā uzņēmumā strādājis nesen, veselības apdrošināšanas polises vīrietim nav bijis. To saņem darbinieki, kas uzņēmumā nostrādājuši divus gadus. “Tagad ir uzliktas zīmes. Bet tik un tā nekad nevar būt simtprocentīgi drošs, ka cilvēks visus noteikumu ievēros,” spriež G. Gūtmanis.
Gaida atzinumu
Pēc dažām dienām 16. novembrī metālapstrādes uzņēmumā notika nākamais negadījums – no šķidra metāla šļakatām apdegumus guva trīs vīrieši. VDI slēdziens par negadījumu vēl nav saņemts, jo tiek gaidīti ekspertīzes rezultāti. “Darbinieku vaina nevarētu būt nekādā gadījumā,” uzskata J. Grava. Kāpēc kausā veidojās sprādzienveida sārņi, neviens vēl nevarot pateikt. “Notika kaut kāda ķīmiska reakcija. Vissmagākos apdegumus guva māceklis, kurš paslīdēja, pakrita un saelpojās sārņus,” pastāsta J. Grava. Māceklis vēl turpina ārstēšanos Rīgā.
Nelaimes gadījumi “Liepājas metalurgā” notiek regulāri. “Statistikas dati nav ārkārtēji. Pēc statistikas datiem visvairāk nelaimes gadījumu notiek kokapstrādes nozarē strādājošajiem. Metalurģija pēc nozares ir piektajā vietā nelaimes gadījumu ziņā. Tomēr aiz katra negadījuma ir cietušais. Vienalga, vai pats vainīgs vai uzņēmums. Cilvēks ir cietis, un tā ir traģēdija. Tā ir traģēdija pašam, ģimenei, visai sabiedrībai,” pauž G. Gūtmanis.
VDI atzinumu par negadījumiem “Liepājs metalurgā” solījusi publiskot šonedēļ. Līdz slēdziena paziņošanai VDI lems, vai uzsākt komplekso pārbaudi. Tāda šogad jau veikta februārī, reaģējot uz daudzajiem nelaimes gadījumiem uzņēmumā.
UZZIŅAI
“Liepājas metalurga” nelaimes gadījumu statistika:
* 2005. gadā – 11 nelaimes gadījumu darbā. Viens letāls un četri smagi.
* 2006. gadā – 13 nelaimes gadījumu darbā. Viens letāls un divi smagi.
Pēc VDI informācijas
