Īsi pirms pusnakts izcēlās ugunsgrēks Bernātu ielas 22. namā, dzēst ugunsgrēku devās četras cisternas. Mājas iemītniece – kundze ap sešdesmit gadiem – palikusi ar to, kas mugurā.
Pusotrstāvu māja dega visā platībā: nodedzis jumts, dzīvojamā telpa bēniņu stāvā 140 kvadrātmetru platībā. Ugunsdzēsēji lēš, ka iemesls varētu būt apkures noteikumu pārkāpums.
“Sniegs biezs, bija grūtības atrakt hidrantus, tāpēc uzreiz saucām papildspēkus. Apsaimniekotāji to nesaprot – sētnieki notīra ietvi un tālāk nedomā. Maskavas tipa hidranti ir paliela lūka, bet jaunie, Rīgas tipa, ir mazi, tos atrast ir grūtāk, lai arī pie mājas norādes ir,” stāsta Andrejs Beļakovs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes komandieris. Nakts ir bijusi auksta, bet tās bija papildu grūtības dzēsējiem, dzēšanu tas nav apgrūtinājis – kailsals esot bīstamāks. A. Beļakovs apstiprina, ka pēdējā laikā palielinājies ugunsgrēku skaits, kuru iemesls ir sodrēju aizdegšanās skurstenī. “Pirms apkures sezonas skurstenis noteikti ir jāiztīra, bet cilvēki domā – tas maksā naudu, man jau nedegs. Tāpat arī pieeju hidrantiem netur kārtībā,” norāda A. Beļakovs.
Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana.
