Galvenie darbi Liepājas muzeja ēku kompleksā pašvaldības līdzfinansētā ERAF projekta “Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana” gaitā jau ir paveikti, taču būvniekam ar pasūtītāju – Liepājas pašvaldību – vēl jāvienojas par dažiem iepriekš neparedzētiem darbiem, kuru izpilde var ietekmēt objekta nodošanas termiņu, “Rietumu Radio” informēja objekta ģenerāluzņēmēja SIA “Vega 1” valdes priekšsēdētājs Uldis Hmieļevskis.
Kā informēja Hmieļevksis, darbi, par kuru izpildi vēl jāvienojas ar pašvaldību, ir saistīti ar fasādes un tās elementu atjaunošanu, kas iepriekš projektā nebija paredzēta. Ja pašvaldība akceptēs fasādes atjaunošanu, kam nepieciešami aptuveni trīs mēneši, tad objektu, visticamāk, nevarēs nodot ekspluatācijā iepriekš paredzētajā termiņā šī gada augustā.
“Tagad gaidām atbildi no pasūtītāja – darīt vai nedarīt,” runājot par fasādes un tās elementu atjaunošanu, sacīja Hmieļeviskis, piebilstot, ka “darbu pabeigšanas datums nav tik daudz atkarīgs no mums, cik no pasūtītāja”. Galvenie darbi, kas saistīti ar dažādu inženierkomunikāciju nomaiņu muzeja ēkās, jau esot pabeigti. Šobrīd turpinās telpu iekštelpu remonti, vides labiekārtošanas darbi, fasāžu remonts.
Hmieļevskis arī uzsver, ka muzeja ēka “nav parasts objekts” un darba gaitā atklājies gandrīz pussimts dažādu papildu darbi, kas iepriekš projektā nav plānoti. Papildus projekta gaitā plānotajiem darbiem vairākās muzeja ēkās, kur nomainīta elektroinstalācija, apkures sistēma vai logi, veikts arī kosmētiskais remonts.
Jau ziņots, ka papildus projektā paredzētajiem līdzekļiem Liepājas muzejam dažādu darbu veikšanai no pašvaldības šī gada budžeta piešķirti aptuveni 100 000 latu un, iespējams, vēl būs nepieciešami papildus līdzekļi.
Kā iepriekš stāstīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, projekta realizācijas gaitā atklājies, ka muzeja galvenās ēkas trešā stāva nesošās konstrukcijas ir kritiskā stāvoklī un iepriekš jebkurā mirklī varēja nobrukt. “To nevarēja iepriekš paredzēt,” skaidroja direktore, norādot, ka nācies veikt korekcijas projektā un meklēt papildu līdzekļus remontdarbiem.
Jau ziņots, ka būvdarbi Liepājas muzeja ēkās tiek veikti ERAF līdzfinansētā pašvaldības projekta “Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana” ietvaros.
Projekta gaitā tika renovēta arī Liepājas teātra ēkā, kā arī turpinās darbi Liepājas latviešu biedrības namā. Kopumā ar ERAF atbalstu šogad Liepājas teātra ēku kompleksa, kā arī Latviešu biedrības nama un Liepājas muzeja ēku kompleksa rekonstrukcijā un energoefektivitātes uzlabošanā tika plānots ieguldīt 2,5 miljonus latu, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums – 305 239 lati.
Projekts paredz ēku jumtu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, logu un durvju nomaiņu, inženiertehnisko tīklu rekonstrukciju un virkni citu darbu. Remonta laikā arī paredzēts būtiski uzlabot krājuma telpu tehnisko stāvokli, novēršot augsto mitruma koncentrāciju, izbūvējot ventilāciju, telpas temperatūras regulēšanas un automātisko ugunsdzēsības sistēmu.
Liepājas muzeja galvenā ēka sākotnēji būvēta kā dzīvojamā māja Liepājas koktirgotājam Kacenelsonam. Ēkas metu vispirms pasūtīja Berlīnes arhitektam Ernstam fon Īnem, ko tālāk projektā izstrādāja arhitekts Pauls Makss Berči. Projekts pabeigts 1900.gada, bet ēka uzbūvēta laikā no 1900. līdz 1902.gadam.
No 1935.gada daļā ēkas ierīkoja muzeju un daļa ēkas bija apdzīvota, nedaudz vēlāk jau visā ēkā iekārtots muzejs. Kopš 2007.gada muzeja galvenā ēka un ratnīca iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
