Noķer, sterilizē, atlaiž. Pirms diviem gadiem Liepājā uzsāktā akcija, ierobežojot klaiņojošu kaķu vairošanos, nu ir ikdiena.
2008. gada oktobrī Liepājā tika uzsākta akcija “Noķer – sterilizē – atlaiž”. Bezsaimnieka kaķus noķer un nogādā pie veterinārārsta. Tad sterilizē, vakcinē pret trakumsērgu un iezīmē – mincim tiek nogriezts kreisās auss galiņš. Pēc dažām diennaktīm kaķi nogādā atpakaļ pastāvīgajā mītnes vietā. “Tagad tā vairs nav akcija, bet gan regulārs pasākums,” gandarīta ir Liepājas domes Vides un veselības daļas vides aizsardzības speciāliste Dace Liepniece.
Lielākā daļa dzīvnieku tiek atlaisti. Vien gadījumā, ja dzīvnieks ir slims, viņu iemidzina. Kopš 2008. gada nogales sterilizēti 576 dzīvnieki, bet iemidzināti 145. Šogad sterilizēti 122 kaķi.
Darbs nevedas ātri, skaidro D. Liepniece. Vidēji vienā adresē ir ap desmit kaķu, un to notveršanai nepieciešamas vairākas dienas. Par dzīvnieku notveršanu un izmitināšanu pašvaldībai ir līgums ar SIA “Eko Kurzeme”, bet sterilizēšanu un vakcināciju veic lielākā daļa praktizējošo veterinārārstu. Aktīvākie esot Dzintars Tīds, Sarma Korkliša, Anita Reinholce un Marina Pastuhova.
Šogad klaiņojošo dzīvnieku problēmas (ne tikai kaķu sterilizēšanas, bet arī suņu izķeršanas) risināšanai atvēlēti aptuveni 33 tūkstoši latu. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, šogad plānots notvert ap 600 kaķu.
Viens dzīvnieka sterilizācija, vakcinēšana un vairāku dienu turēšana stacionārā izmaksā no 15 līdz 35 latiem, skaidro D. Liepniece. Runcis izmaksā lētāk, to kastrēšana maksā 10 latus (kopējās izmaksas runcim ir ap 15 līdz 20 latiem), bet kaķene dārgāk, jo sterilizācijas operācija maksā 20 latu (kopā ar uzturēšanu un potēšanu 25 līdz 30 latu).
Ja kāda māja nevēlas, lai kaķi pēc sterilizācijas atgrieztos pagalmā, izķeršana iedzīvotājiem jāapmaksā pašiem.
Kārtība, kādā iedzīvotāji var pieteikt kaķus sterilizēšanai, nav mainījusies. Adrese jāpaziņo Vides un veselības daļā, un rindas kārtībā sāksies darbs ar dzīvniekiem.
Šogad pieteiktas 56 adreses, stāsta D. Liepniece. Visvairāk pieteikumu saņemts no Vecliepājas un Jaunliepājas daudzdzīvokļu mājām, vismazākā interese joprojām ir Karostā. Pieteikumi tiek saņemti ne tikai no daudzdzīvokļu mājām, bet arī mācību iestādēm, un tās tiek apkalpotas ārpus rindas. Privātpersonas šādi netiek apkalpotas – ja kāds privātmājas saimnieks klaiņojošo minci iebarojis, pašam jārisina arī pēcnācēju vai sterilizēšanas jautājums.
“Pieteikšanās rezultāti liecina, ka uzlabojas izpratne par nepieciešamību kaķu koloniju ierobežot,” vērtē D. Liepniece. Veicot sterilizēšanu, iespējams ierobežot kaķu vairošanos, taču saglabāt minču kolonijas pie dzīvojamām mājām, kas ir svarīgi, lai ierobežotu grauzējus un to izplatītās slimības. “Ja kaķi tiek sterilizēti un atlaisti atpakaļ savā mītnes vietā, viņi vairs nevairojas, taču arī neatdod savu teritoriju citiem sugas brāļiem un turpina uzraudzīt grauzēju uzvedību,” piebilst D. Liepniece.
Līdz ar lielo iedzīvotāju atsaucību pašvaldībai jādomā, kā optimizēt darbu, atzīst D. Liepniece. Tiek pieļauta iespēja, ka māju vecākie varēs paši kaķus noķert un nogādāt veterinārajās klīnikās. Taču šogad tas vēl nenotiks, jo līgumi noslēgti par esošo kārtību.
Pētot kaķu vairošanās ierobežošanas iespējas, Dzīvnieku aizsardzības organizācijas atzinušas par efektīvu tā saucamo “noķer – sterilizē – atlaiž” metodi. Šī metode ieviesta pagājušā gadsimta 70. gados Dānijā un Lielbritānijā, bet tagad to pielieto daudzās valstīs. Latvijā šo programmu kopš 2003. gada īsteno Rīgā. Kurzemē Liepāja ir vienīgā pašvaldība, kas klaiņojošo kaķu skaitu regulē ar šādu metodi.
