2011. gadā radīto zaudējumu kompensēšanai par abonēto preses izdevumu piegādi lauku apvidos Ministru kabinets piešķīra VAS Latvijas Pasts (LP) papildu 115,1 tūkstoti latu.
Ņemot vērā pērnā gada auditētos rezultātus, Satiksmes ministrija pieprasīja valdībai papildu līdzekļus Latvijas Pastam 0,11 milj. Ls apmērā preses piegādes radīto zaudējumu kompensēšanai, ko valdība arī atbalstīja. Naudas piešķiršanu jau šogad, veicot grozījumus likumā «Par valsts budžetu 2012. gadam», gan vēl jāatbalsta Saiemai.
Kopumā kopš 2007. gada līdz 2012. gadam Latvijas Pastam aprēķinātas kompensācijas par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos šādos apmēros: 4,09 milj. Ls 2007.gadā, 3,93 milj. Ls 2008.gadā, 4,98 milj. Ls 2009.gadā, 3,29 milj. Ls 2010.gadā un 3,22 milj. Ls 2011. gadā. Pašreiz viena abonētā preses izdevuma piegādes faktiskā pašizmaksa ir 0,17 Ls, un pusi kompensē no valsts budžeta, liecina Satiksmes ministrijas informācija.
DB jau rakstīja, ka iepriekš attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem valdība lēma līdz 2014.gada 31.decembrim neattiecināt universālā pasta pakalpojuma saistības, bet šo pakalpojumu sniegšanas radītos zaudējumus turpināt kompensēt no valsts budžeta.
DB arī rakstīja, ka daļa preses izdevēju vēlas saglabāt dārgās valsts subsīdijas Latvijas pastam preses piegādēm laukos, bet LP konkurenti to sauc par tirgus kropļošanu. Savukārt citi iesaka izmaiņas. «Valstij nevajag subsidēt abonētās preses piegādi caur Latvijas pastu, jo jābūt ir brīvajam pasta piegāžu tirgum,» uzsvēra a/s Diena (izdod gan laikrakstus, gan žurnālus, gan veic preses piegādi) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Viņaprāt, valstij ir jāatbalsta vienota informatīvā telpa valsts valodā visos medijos. Valsts atbalsts varētu tikt piešķirts, lai nodrošinātu kvalitatīvu informācijas apriti nacionālajiem laikrakstiem, kuri sniedz ziņas un analīzi. «Valsts interesēs būtu piešķirt tiešas subsīdijas izdevējiem, kas nodrošina avīžu (ar ziņām, informāciju un tās analīzi) izdošanu valsts valodā, lai Latvijā būtu vienota informatīvā telpa, vienlaikus nekropļojot tirgu,» tā N. Staņēvičs. Tādējādi izdevēji par pasta pakalpojumiem maksātu tirgus cenu, bet par avīžu piegādi abonentiem laukos saņemtu subsīdiju (kompensāciju). Līdz ar to būtu iespējams, pat valstij vajadzētu tērēt mazāk naudas pasta pakalpojumu nodrošināšanai attālākajos lauku reģionos.
