Pašvaldības no jaunās Saeimas sagaida izmaiņas Eiropas Savienības (ES) fondu apguves politikā, pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis.
“Nākamā valdība būs tā, kas veidos ES fondu apguves politiku nākamajiem septiņiem gadiem, un mūsu piedāvājums ir mainīt apguves plānu. Līdz šim līdzekļi tika novirzīti pa nozarēm, taču mūsu priekšlikums ir mainīt sadalījumu – vienu trešo daļu no līdzekļiem novirzīt tieši pašvaldībām pēc principa – nauda seko iedzīvotājiem,” viņš sacīja un paskaidroja – tādā veidā pašvaldības pašas varētu izvēlēties, kur naudu ieguldīt un kas reģionam primāri ir nepieciešams.
Saskaņā ar viņa teikto pašreizējā fondu apguves sistēma veicina situāciju, ka pašvaldības bieži vien attīsta projektus, kuros iespējams saņemt naudu, nevis kas būtu svarīgākie reģiona attīstībai. LPS pārstāvis arī piebilda, ka nozaru sistēmu nevajadzētu atcelt pilnībā.
Pūķis norādīja, ka pašvaldību bažas par nākotni saistās ar sociālo sistēmu. “Kopumā pašvaldības māc bažas par nākotni, īpaši saistībā ar sociālo sistēmu. Nekāda krīze vēl nav beigusies, un, skatoties pēc dažādiem rādītājiem reģionos, drīzāk krīze tikai padziļinās, tāpēc ļoti svarīga būs sociālā atbalsta politika,” viņš uzsvēra.
Vienlaikus LPS pārstāvis atzina, ka ievēlētajiem deputātiem būs svarīgi mācēt aizstāvēt Latvijas intereses ES, kas līdz šim valsts varai nav izdevies pietiekamā līmenī.
Tāpat viņš klāstīja, ka svarīgi, lai jaunā Saiema attīstītu LPS, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kopīgi iestrādātos priekšlikumus strukturālo reformu vadlīnijām. Viņš piemetināja, ka priekšlikumi ir iesniegti gan Valsts prezidentam, gan visām politiskajām partijām, bet līdz šim atsaukušās vien dažas partijas.
Pūķis pastāstīja – priekšlikumi ietver piecus mērķus, kas tostarp paredz, ka jāatjauno sabiedrības uzticība varai, jāuzlabo publiskā pārvalde, kā arī jāizveido vienots politisko un finanšu plānošanas cikls piecu gadu periodam, kas veicinātu politisko atbildību.
Viņš norādīja, ka, atjaunojot sabiedrības uzticību varai, LPS neliekas, ka būtiskākais ir jautājums par tautas vēlētu prezidentu, bet drīzāk par teritoriju un interešu pārstāvniecību Saeimā, ko varētu risināt ar mažoritārās vai daļēji mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešanu. Būtu jāievieš arī apriņķa pašvaldības, kas joprojām nav izdarīts.
Pēc Pūķa teiktā, publiskā pārvalde jāmaina, jo pārvaldes darbiniekiem trūkst motivācijas labi strādāt, īpaši tas novērojams ministrijās. “Vienota atalgojuma sistēma – viena no rupjākajām kļūdām, kas tika izdarīta,” viņš uzsvēra.
Kopumā LPS vecākais padomnieks atzina, ka lielu cerību uz pārmaiņām pēc vēlēšanām nav, ņemot vērā to, ka jau iepriekšējā Saeima varēja paveikt minētos uzdevumus.
Komentējot partiju programmas, Pūķis klāsrīja, ka kopējā virzība tajās norāda uz populismu, līdztekus paužot, ka partijas piedāvā vēlētājiem to, ko viņi vēlas dzirdēt, tāpēc tās vainot nevar – tiklīdz vēlētāji sāks pieprasīt konkrētas lietas, partiju solījumi un programmas mainīsies.
