Otrdien, 13. jūlijā, pulksten 15.55 Liepājā, Kūrmājas prospektā, kādā pārtikas veikalā pieķerti mazi bērni zogam. Piecus gadus veca meitene un zēns čiepa čipsus, enerģijas dzērienus un saldējumus. Pedagoģe, bijusī Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Pārsla Ivanova neslēpj: tā ir realitāte, kas jāapzinās.
“Bieži zādzību mēģinājumus no tirdzniecības vietām veic bērni. Aicinām vecākus pārrunāt ar savām atvasēm arī šo tēmu, jo nereti mazie neizprot lietas nopietnību un atbildību,” aicina Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse.
P. Ivanova atzīstas, ka šāda ziņa viņu nepārsteidz. “Tā ir realitāte. Bērni ir sabiedrības spogulis, viņi ir spogulis tam, kas notiek pasaulē. Šie bērni vairs nav bērni, viņi aug citā laikā, viņi ir kā mazi pieaugušie,” klāsta P. Ivanova, rosinot nenosodīt bērnus, bet izprast, kas motivējis šādu rīcību. “Zagšana ir emociju apmierināšana, tikai negatīvā veidā. Kāds šādā veidā saņem uzmanību no vecākiem, kaut arī tas ir sods, nopēlums. Manā praksē bija zēns, kurš audzis pietiekami labā ģimenē. Viņš zaga, lai arī nevienu no tām lietām viņam nevajadzēja. Analizējām, kas ir tas, kas viņam liek tā darīt, kā viņš tajā brīdī jūtas, ko domā. Šajā vecumā – piecu, sešu gadu – bērniem veidojas iekšējā morāle, sirdsapziņa. Tāpēc ir svarīgi, kas tajā brīdī bērnam ir blakus. Pieaugušajam jābūt gudrākam – nedrīkst kliegt, rāties, sodīt, bet ir jārunā, arī ar speciālistiem.”
Pēc P. Ivanovas sacītā, šajā laikā bērni apgūst atļauto un neatļauto, viņiem visu gribas izmēģināt, tāpēc svarīgi ir apkārt esošie cilvēki. “Bērns ierauga kaķi un viņam gribas viņam paraustīt aiz astes. Svarīgi, lai viņam kāds pateiktu, ka tas ir slikti, ka kaķis ir dzīvs, viņam sāp. Diemžēl esmu dzirdējusi, ka tādā brīdī izsaka atzinību – klaiņojošus kaķus vajag sist,” klāsta P. Ivanova. “Tagad ir cits laikmets – informācija, propaganda, reklāma. To visu bērns redz. Un ja nav neviena, kas viņam paskaidro, nākotne var būt draudīga. Tāpat ar brīvo laiku – nu, nevar vairs mūsdienu bērni puļķīti iztēloties par šaujamo vai telefona klausuli,” teic P. Ivanova un piebilst, ka ir ārkārtīgi svarīgi atrast bērnam nodarbošanos.
Vēl viena interesanta lieta saistībā ar mūsdienu bērniem – viņi svešas lietas paņemšanu neuzskata par zagšanu, bet gan par paņemšanu. “Vēl pedagoga laikā ar bērniem runāju un sapratu, ka ieiet lauku veikaliņā un no letes, no vietas, kas aizsniedzama, paņemt kaut ko neviens neuzskata par kaut ko aizliegtu,” skaidro P. Ivanova. Tāpat, piemēram, ar kafejnīcām – pat studenti čiepuši pelnu traukus, alus kausus. Tas ir uzskats: daudzi neievēro likumu, apkārt runā, ka ne visiem par likuma pārkāpšanu pienākas sods. Bērns to visu uzsūc un rīkojas pēc saviem ieskatiem, skaidro pedagoģe.
