Būvvaldes komisija pagājušajā nedēļā ekspluatācijā pieņēma Liepājas apgalbaltiesas pārbūvi (rekonstrukciju), kas ietver bēniņu pārbūves, telpu pārplānošanas un remonta darbus, informē sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.
Pārplānotas un remontētas vairāki desmiti telpu 3315 kvadrātmetru kopplatībā, nodrošinot kvalitatīvus darba apstākļus darbiniekiem un apmeklētājiem, kā arī nepieciešamos apstākļus dokumentu glabāšanai un citām apgabaltiesas funkcijām.
Darbi veikti ēkas pagrabā, pirmajā, otrajā un jumta stāvā, kā arī ēkas ārpusē, pārbūvējot ieejas mezglu un nodrošinot pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Pagraba un jumta stāva daļas, kas līdz šim netika izmantotas, ir pielāgotas jaunai funkcijai – izveidotas jaunas telpu grupas arhīvam, tehnisko komunikāciju mezgliem, apspriežu, konferenču un biroja darba vajadzībām.
Atbilstoši būvprojektam, ko izstrādājis SIA „Arhitekta U. Ekšteina firma „ARKA”, ierīkots jauns starpstāvu pārsegums, pastiprinātas jumta konstrukcijas, veikta ārsienu siltināšana no iekšpuses, jaunu starpsienu izbūve un nepieciešamo inženiertīklu (gruntsūdeņu drenāžas, apkures, ugunsdrošības sistēmas, ventilācijas, ūdens apgādes/kanalizācija, apsardzes/novērošanas sistēmas) ierīkošana.
Būvdarbi notika vairākās kārtās, sākot ar pagraba ārsienu sanācijas pasākumiem, lai novērstu mitruma iekļūšanu, pagraba logu nomaiņu, tad – lifta šahtas izbūvi un lifta uzstādīšanu, jaunu inženiertīklu, starpstāvu pārsegumu konstrukciju izbūvi un jumta/bēniņu konstrukciju stiprināšanu, pārbūvi, siltināšanu, beidzot – ar ieejas mezgla no Kūrmājas prospekta puses atjaunošanu utt.
Īpašu vērību šā būvprojekta ietvaros gan projektētājs, gan celtnieki un būvuzraugi ir veltījuši ēkas interjeram. Tas ir atjaunots, respektējot esošo vēsturisko un pilsētbūvniecisko situāciju un ēkas tapšanas laika raksturīgās pilsētvides un arhitektūras iezīmes.
„Šīs vēsturiskās ēkas lielākas vērtības ir iekštelpās joprojām atrodamās jūgendstila laikmeta amatnieku meistarības liecības. Pārbūves lielākais izaicinājums bija uzlabot kāpņu ugunsnoturību, saglabājot to veidolu, un izbūvēt vēsturiskajām pieskaņotu jaunu kāpņu posmu, kas, pateicoties projekta arhitekta, būvnieku un, jo sevišķi, galdniecības meistaru profesionalitātei, paveikts godam,” uzskata Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke.
Pa galvenajām kāpnēm, vietā, kur kādreiz atradās garderobe, ir nodrošināta nokļūšana gan pagraba, gan jumta stāvā, izbūvējot ne tikai jaunus kāpņu posmus, bet arī jumta daļas stāva pārsegumu un citus būvelementus.
Būvdarbu pasūtītājs valsts akciju sabiedrība „Tiesu namu aģentūra”, būvdarbu veicējs SIA „MERKS”, piesaistot Liepājas apakšuzņēmējus un individuālos amatniekus; būvuzraugi: Sanita Rubene, Alvis Krauklis un Jānis Burģis.
Būvniecība apgabaltiesas ēkas iekšpusē ir sākta 2011. gada beigās. Otrās kārtas būvdarbi ir sākti 2014. gada martā un pabeigti šā gada augustā. Veikto būvdarbu garantija ir 5 gadi.
Pārbūves otrās kārtas kopējās izmaksas ir 2 488 438,12 euro; summā iekļautas ne tikai būvdarbu, bet arī projektēšanas, autoruzraudzības, būvuzraudzības un citas izmaksas.
Šobrīd Apgabaltiesas ārpusē joprojām slejas celtniecības stalažas – turpinās ēkas fasādes atjaunošanas un dekoru un detaļu nomaiņas projekts. Šā būvprojekta (autors SIA „Arhitekta G. Vīksnas birojs”) pabeigšana ir plānota 2016. gada pavasarī.
Kurzemes apgabaltiesas ēka Kūrmājas prospektā 2/6 atrodas Liepājas pilsētas vēsturiskajā centrā, kas ir valsts nozīmes aizsargājamā pieminekļa zona.
Pēc Jāņa Krastiņa, ēka ir „viens no Liepājas eklektiski dekoratīvā jūgendstila ornamentālo formu spēles žilbinošākajiem paraugiem”, savulaik būvēta divās kārtās – Krievijas Austrumāzijas Tvaikoņu kuģniecības sabiedrības kantora vajadzībām.
Sākotnējais apjoms Kūrmājas prospekta un Graudu ielu stūrī pabeigts 1908. gadā, bet paplašinājums līdz tagadējam apjomam veikts 1911. gadā. Šie gadu skaitļi joprojām redzami fasādes zelmiņos.
Kuģniecības sabiedrība nodarbojās ar emigrantu izvešanu caur Liepājas ostu.Te atradās kantora telpas, pasažieru telpas, augšstāvā – viesnīca.
Ēkas interjerā ir saglabājušies un saudzīgi atjaunoti ne tikai ieejas un vējtveru durvis, kāpņu dekoratīvie elementi, bet arī „laikmeta keramikas šedevri” (J. Krastiņš) – podiņu krāsnis.
