Durbes novada dome pieņem lēmumu atbalstīt atkritumu apsaimniekošanas attīstības projektu. Taču tās iesniegtie līguma punkti “sasien rokas” projekta virzītājai – SIA “Liepājas RAS”, un tā pieteikumu neiesniedz.
Sasauc ārkārtas domes sēdi
“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka otrdien, 18. augustā, bija pēdējais termiņš, kad Vides ministrijā varēja iesniegt pieteikumu projektam “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība Liepājas reģionā – poligona “Ķīvītes” infrastruktūras pilnveidošana”. Projektu, kam atvēlēti 2,7 miljoni latu ES Kohēzijas fona naudas, neakceptēja vienīgi Durbes novada dome, līdz ar to apturot tālāko virzību.
Grobiņas novada un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāji Aivars Priedols un Uldis Sesks 14. augustā nogādāja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam vēstuli ar lūgumu šīs lietas atrisināšanai sasaukt Durbes novada domes ārkārtas sēdi. Sēde notika 17. jūnijā, kad deputāti pilnvaroja A. Radzeviču parakstīt līgumu ar “Liepājas RAS” par novadā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā “Ķīvītes”, līdz ar to paverot ceļu projekta iesniegšanai. Taču daži durbenieku līgumā ietvertie punkti SIA “Liepājas RAS” valdei un arī Vides ministrijai neesot pieņemami. “Liepājas RAS” otrdien paziņoja, ka projekta pieteikumu neiesniegs.
Līgumu varot lauzt tūlīt
Par šo jautājumu debates izraisījās otrdien notikušajā novadu vadītāju sapulcē, kad līdz projekta iesniegšanas termiņa beigām bija atlikušas nepilnas piecas stundas. Tajā piedalījās arī “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols un uzņēmuma padomes pārstāvji. N. Niedols norādīja, ka Durbes novada domes piedāvātais līgums, kas “izlec” no pārējo novadu akceptētajiem, “uzliek finansiālu risku”. Viens no punktiem paredz: “Ja līgums tiek lauzts, pakalpojumu sniedzējam ir pienākums tā ņēmējam atmaksāt pamatlīdzekļu daļu, kuri iegūti, saņemot atlīdzības maksājumus.” Ar atlīdzības maksājumiem tiek saprastas “investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā”.
Savukārt cits punkts pieļauj, ka pakalpojumu ņēmējs līgumu var vienpusēji lauzt, ja to sniedzējs nerealizē Ministru Kabineta rīkojumu “Par Liepājas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2008.–2013.gadam”. Tā kā plāns nerealizējas atbilstoši paredzētajam grafikam, tad, pēc N. Niedola domām, tas ļauj jau nākamajā dienā līgumu lauzt, saņemot Durbes novada kasē ES naudu.
Uzrāda iepriekšējās neveiksmes
A. Radzevičs izteica bažas par šī projekta sekmīgu realizāciju, jo neveiksmi esot piedzīvojis iepriekšējais, kam līdzekļus dāvinājis Oglekļa samazināšanas fonds. Esot iespējams, ka tas par iecerēto darbu neizpildi prasīšot soda naudu miljona dolāru apmērā. “Tos var atskaitīt no jūsu novada budžeta,” viņš brīdināja kolēģus. “Ir izgāzta kaudze naudas, bet nav atdeves. Ir iegādāta elektrostacija, bet strāvu neražo,” A. Radzevičs uzskaitīja iepriekš neizdarīto. Neesot ne vēsts no solītās atkritumu šķirošanas, un projektā neesot ievērota Dabas resursu likumā noteiktā tarifu diferencēšana.
Turklāt, – kurš došot galvojumu aizdevumam, kas droši vien būšot nepieciešams 660 tūkstošus latu lielajam uzņēmuma līdzfinansējumam?
Nīcas un Pāvilosta novada domes priekšsēdētāji Agris Petermanis un Uldis Kristapsons aizrādīja, kāpēc par šādām iebildēm nav runāts agrāk. Taču U. Kristapsons atzina: “Projekts ir milzīgi optimistisks, paši neesam iedziļinājušies.”
Iespējams, startēs otrajā kārtā
A. Radzevičs kolēģiem arī atgādināja, ka lēmums par atbalstu projektam bijis jāpieņem domes sēdē, taču daži novadu vadītāji to esot parakstījuši vienpersoniski, tātad pārkāpuši likumu.
Atklājās arī, ka projektu pieteikt varēs vēl otrajā kārtā, iespējams, šā gada nogalē. Tā kā līdzekļi katram atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam jau esot iedalīti, nepieciešami tikai dokumenti. Pēc A. Radzeviča vārdiem, “sāls ir atkritumu apsaimniekošanas ekskluzīvās tiesības”, jo vēl neakceptēts, bet idejiski “pamests” esot līdzīgs projekts Saldū.
Sanāksmes dalībnieki atbalstīja A. Petermaņa ierosinājumu pie šī jautājuma atgriezties atsevišķā sanāksmē un nolēma 8. septembrī tikties “Ķīvītēs”. A. Radzevičs solīja noskaidrot kompetentu iestāžu viedokli šajā lietā, bet N. Niedols – izrādīt un izstāstīt visu par uzņēmuma darbību.
SIA “Liepājas RAS” īpašnieki:
n Liepājas pilsētas dome,
n Grobiņas novada dome,
n SIA “RAS – 30”.
