Lai arī ūdensstabi virs jūras Latvijas piekrastē var izveidoties visa gada garumā, visbiežāk tie rodas vasaras beigās un rudens sākumā, liecina novērojumi.
Ūdens temperatūra Baltijas jūrā augustā parasti sasniedz gada maksimumu, bet ar rietumu, ziemeļrietumu vējiem no augusta vidus arvien biežāk sāk ieplūst vēss un mitrs gaiss. Siltais ūdens un vēsais gaiss ir galvenie elementi, lai rastos ūdensstabs.
Ūdensstaba veidošanās pirmā pazīme ir tumšs ūdens aplis, ko gan nevar novērot no krasta, bet no skatoties uz jūras virsmu no augšas. Vēlāk no mākoņa pamata uz šo punktu sāk nolaisties piltuvveida mākonis, vienlaikus virs ūdens vējš jau griežas virpulī, šļakstot ūdeni pa apli. Ūdens stabs ir pilnībā izveidojies, kad piltuvveida mākonis sasniedz ūdens virsmu.
Ūdensstabi ir daudz vājāki par tiem virpuļviesuļiem, kas spēcīgos negaisos veidojas virs sauszemes. Lielākoties ūdensstabi ir tik vāji, ka nemaz neuzsūc sevī ūdeni no jūras virsmas. Ja ūdensstabam izdodas sasniegt krastu, tas parasti dažu sekunžu laikā izgaist, jo zaudē savu enerģijas avotu – silto ūdens virsmu.
Citviet pasaulē, tropiskos reģionos, veidojas ūdensstabi, kuri var pāraugt spēcīgā virpuļviesulī – tornado, un tie, sasniedzot krastu, var arī neizzust un nest postījumus.
Mūsu reģionā ūdensstabi ir vāji, taču peldētājiem no tā vienalga jāizvairās, tāpat arī laivām un citiem peldlīdzekļiem tie var nodarīt postu, apgāzt un noslīcināt.
Pēdējos gados arvien biežāk parādās ziņas par ūdensstabiem Latvijas piekrastē. Nav pazīmju, ka tie būtu kļuvuši biežāki, taču mūsdienu tehnoloģijas ļauj tos biežāk nofotografēt vai nofilmēt un īsā laikā ziņas var izplatīties sociālajos tīklos vai ziņu portālos.
Ceturtdien, 14. augustā ūdensstabi novēroti Ventspilī un Liepājā.