Simt latu stipendiāti iesaistīti arī iekšpagalmu uzkopšanā. Darbu organizētāji nepiekrīt, ka tādējādi tiek kropļots darba tirgus.
“Atlaiž sētnieku un ņem “simtlatniekus”. Uz mirkli jau izdevīgi, bet atlaistajam cilvēkam darba vairs nav. Un kas ir “simtlatnieks” – darba tirgu kropļojoša lieta, lēts darbaspēks, uz rokas sanāk mazāk par minimālo. Tā pati “aplokšņu alga”, tikai no Eiropas – sociālās apdrošināšanas nekādas, ne slimību pabalstu, ne kā. Ja viņiem nav, ko darīt, lai tīra sniegu no ielām, laukumiem, nevis iekšpagalmiem – vai tad tā ir kāda sabiedriska vieta?” sūdzības uzklausīja “Kursas Laiks”.
Pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” vadītājs Zigmunds Cīrulis skaidro, ka stipendiāti ir tiesīgi strādāt arī dzīvokļu apsaimniekotāju biedrību pagalmos, ja tie nav slēgtas teritorijas. Stipendiāti esot iesaistīti sniega novākšanas darbos sešu apsaimniekotāju biedrību objektos. “Nekādā ziņā nedrīkst atlaist sētniekus. Bezdarbnieki tikai palīdz tikt galā ar lielu sniega apjomu biedrību koplietošanas pagalmos, tas ir atļauts,” teic Z. Cīrulis.
Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati, Eiropas Sociālā fonda finansētajā projektā “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” pērn decembrī Liepājas filiāles teritorijā bija iesaistīti 1576 bezdarbnieki. Kurzemes reģionā vismazāk nodarbina Ventspils filiālē – 364 stipendiāti.