Šogad no Liepājā lielākās – Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas vairāk nekā 1000 audzēkņiem līdzi vecākiem uz ārzemēm devušies 12 skolēni, savukārt trīs ir atgriezušies un atsākuši mācības skolā, “Rietumu Radio” informēja skolas direktore Inta Korņējeva, norādot, aizbraukušo skolēnu skaits samazinās, bet tas notiek lēni.
“Lielākā daļa, kas to ir vēlējušies, jau ir aizbraukuši,” faktu, ka aizbraucēju skaits nepalielinās, skaidro direktore. Aizbraucējus skaita samazinājumu, kā uzskata Korņējeva, iespējams, ietekmē nedaudz jūtamā ekonomiskās situācijas uzlabošanās Liepājā. Iepriekšējos gados, kā stāsta direktore, bijis tā, ka vecāki bērnus atstājuši Latvijā, lai viņi pabeigtu vismaz mācību gadu, kamēr paši svešumā iekārtojas, bet tagad uz ārzemēm dodas visi kopā.
111 jeb 9,4% no gandrīz 1200 skolas skolēniem ir no reģioniem – Grobiņas, Nīcas, Aizputes un citiem novadiem un pilsētām. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad skolēnu skaits no reģioniem ir samazinājies, un, kā skaidro Korņējeva, tas saistīts ar faktu, ka reģionos dzīvojošo skaits nepalielinās, bet sarūk.
Runājot par galvenajiem iemesliem, kāpēc vecāki izvēlas savus bērnus sūtīt Liepājas skolās, direktore atzina, ka tas notiek ne tik daudz labās izglītības kvalitātes dēļ, bet tāpēc, ka pilsētā pieejamas daudzpusīgākas ārpusstundu aktivitātes – pulciņi, mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi u.c. Daļa skolēnu mācīties Liepājā izvēlas tāpēc, ka apmeklē basketbola, hokeja un citu sporta veidu treniņus.
Korņējeva nenoliedz, ka tendence vecākiem savus bērnus sūtīt pilsētas skolās ietekmēs reģionu skolu nākotni, uzsverot, “ka skolas nākotni ietekmē skolēnu skaits”. “Domājot par reģionu attīstību, ir jāsāk nevis ar mazo lauku skolu glābšanu, bet no otra gala – ar darbavietu radīšanu lauku reģionos, lai pieaugušajiem būtu darbs, kā arī ceļu un citas infrastruktūras sakārtošanu, lai arī reģionos dzīvojošajiem vismaz daļēji būtu pieejamas tās pašas ērtības, kas pilsētniekiem,” spriež direktore.
Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolā šogad mācības sākuši 1177 skolēni un, salīdzinot ar pagājušo gadu, audzēkņu skaits nav būtiski manījies.
Liepājas Izglītības pārvaldes aprēķini liecina, ka pērn no Liepājas aizbraukuši gandrīz 250 skolēni.
Tāpat viena no Latvijas skolu problēmām, ko ietekmējis nekonkurētspējīgais skolotāju atalgojums, ir skolotāju – vīriešu trūkums, sacīja Korņējeva.
“Mūsu skolā ir bijuši vairāki pat ļoti labi skolotāji, kuri no skolas aizgājuši tieši zemās algas dēļ,” pastāstīja direktore, norādot, ka 5.vidusskolā no kopējā skolotāju skaita tikai 10% ir vīriešu. Viņa kā salīdzinājumu minēja Vāciju, kur skolotāju vīriešu ir 30%.
“Bieži vien ir situācijas, ka bērnus audzina tikai mammas, bērnudārzos audzinātājas un skolā skolotājas ir sievietes,” abu dzimumu iesaistīšanos bērnu un jauniešu audzināšanā par neproporcionālu uzskata Korņējeva. Viņa norāda uz paradoksu, ka, piemēram, lielāko daļu matemātikas mācību grāmatu ir sarakstījuši vīrieši, bet skolās šo priekšmetu lielākoties pasniedz sievietes.
Par galveno iemeslu, kāpēc vīriešu skolotāju ir salīdzinoši maz, direktore uzskata nekonkurētspējīgo atalgojumu, jo “tradicionāli tomēr ir izveidojies, ka vīrietis ir tas, kurš uztur ģimeni”.
Runājot par skolotāju algām, Korņējeva norādīja, ka šajā jomā valda neskaidrība, kas satrauc skolotājus. Direktore pašlaik vēl nevarot pateikt, cik lielas algas viņas vadītās skolas skolotāji saņems, jo nav zināms, vai palielināsies tā dēvētā nauda, kas seko skolēnam.
