Humors tiek uzskatīts par spēcīgu netiešās ietekmes paņēmienu; vadītāji ar labāku humora izjūtu tiek vērtēti augstāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tas, ka humors uzlabo saskarsmes procesu un ļauj pozitīvi ietekmēt citu cilvēku uzvedību, deva impulsu pētniekiem pievērsties humora izpētei līderības kontekstā. Secināts, ka vadītāji ar humora palīdzību var labāk pārvaldīt situāciju un kontrolēt darbiniekus, uzmundrināt un motivēt padotos, veicināt sadarbību komandā.
Manevri ar jokiem
Vadītāji ar humoru vai jokošanos veido pozitīvāku gaisotni kolektīvā, kā arī rada vajadzīgo noskaņojumu un darba atmosfēru. Šāds humora pielietojums vadībā – netiešā padoto vadība ar pozitīvu noskaņojumu – saskan ar 20. gadsimta septiņdesmito gadu organizācijas psiholoģijas un menedžmenta ietvaros veidoto maigo ietekmes veidu (soft management tech- niques). Ar maigo ietekmes veidu apzīmē paņēmienus, kas uzlabo komunikāciju, vadību padarot pozitīvāku, liekot lietā tādus instrumentus kā darbinieku iedvesmošanu, kritiku izsakot netieši, stāsta biznesa psihologs, mācību uzņēmuma Exact Business Solutions vadītājs Jānis Roze. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar bagātu humora izjūtu tiek uztverti kā vairāk pozitīvi un veiksmīgi. «Saskarsmē ar uzņēmumu vadītājiem esmu novērojis – jo lielāks vadītāja stāžs, jo vairāk humora paņēmienu viņš pielieto,» viņš stāsta. Vadītāji, kas intuitīvi nojauš humora spēku, vingrinās tajā visu mūžu.
Humors ir spēcīgs ierocis uzņēmējdarbībā, jo uz jokiem nav pieņemts apvainoties, sabiedrībā to uztver kā spēli, kā kaut ko nenopietnu, kā jautrības elementu, kas dod plašas iespējas manevriem komunikācijas laikā. «Piemēram, komunikācijā ar nepazīstamiem cilvēkiem nezinām viņu nostāju, attieksmi, reakciju. Ja apgalvosim kaut ko pārāk asi, sarunas biedrs var apvainoties, bet, ja to darām ar humoru, cilvēks vienkārši norādīs uz pretēju viedokli, bet neapvainosies. Arī komandu stiprinot, ar humora palīdzību varam noskaidrot saskanīgus un pretējus viedokļus. Ja šīs tēmas skar darba jautājumus, vadītājam ir iespēja sagatavot pakāpenisku tās iztirzāšanu, neizraisot konfrontāciju ar pretēja viedokļa pārstāvjiem,» norāda J. Roze.
Vadītāji ar augstāku humora izjūtu tiek novērtēti augstāk, jo izraisa patiku pret sevi kā humora avotu.