Jūrmalas parka “žurku koks” Liepājā jau izdaudzināts pa visu Latviju. Par to veidoti sižeti televīzijā un stāstīts Latvijas radio. “Liepāja kā pa žurkām” ir iecienīts tūrisma apskates objekts – ar ironiju joko tie, kuriem, uzlūkojot grauzējus, uzmetas zosāda.
Pavisam citāda attieksme ir bērniem un dzīvnieku mīļiem. Kāds sirmgalvis pastāstīja, ka vai ik dienas atnāk paskatīties, kā žurciņām klājas. Viņam vienā reizē izdevies saskaitīt piecpadsmit astaines – baltas, pelēkas, raibas. Tās esot dekoratīvās žurciņas, kas, iespējams, “saprecējušās” ar parastajām žurkām. Sirmgalvis pat zinot cilvēku, kurš dzīvnieciņu palaidis savvaļā.
Ja grauzēji ir izsalkuši, tie izlien ārā no dobumiem pat gaišā dienas laikā, kaut gan par ēdiena trūkumu nevar sūroties. “Kā labākajā restorānā,” žurku maltīti raksturo sirmgalvis. Makaroni, maize, gaļas salāti, burkāni – tik bagātīgu maltīti cilvēki pie “žurku koka” bija sanesuši nedēļas nogalē.
Pusstundu laikā pie “tūrisma objekta” novērojām, ka cilvēki tiešām nav vienaldzīgi. Daži nes ēdienus, bet citi, kuriem ēdienu atliekas un dzīvnieki riebjas, steidz paziņot, ka attiecīgās iestādes drīz rīkosies un dzīvniekus izindēs.
Pie žurku koka izskatoties kā pie cūku siles. Karstā laikā ēdiens pat smirdot. Cilvēki “aiz lielās mīlestības” ēdiena atliekas sapilda pat grauzēju izveidotajos dobumos.
Savukārt bērni priecājas par to, cik veikli žurkulēni daudzajās aliņās ievelk garos makaronus. Ar sajūsmas spiedzieniem pavada katru astainīti.
