Ik pa laikam mainās dažādi normatīvie noteikumi, kas siastās ar būvniecību. Ņemot vērā biežās izmaiņas, cilvēki, kas nav saistīti ar nozari, nereti nav informēti par to, kādi ierobežojumi ir saistīti ar žogu uzstādīšanu. Šajā rakstā apskatīsim to, kādi tie ir šobrīd.
Žogi un vārti ir pirmās grupas inženierbūves, līdz ar to saskaņā ar MK noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 70. Punktu – žoga uzstādīšanai nav vajadzīga būvatļauja, bet būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts. Lai tiktu saņemta atļauja būvniecībai, nepieciešams arī saskaņojums ar citiem īpašniekiem un kaimiņiem. Ko tas nozīmē?
Lai kaimiņš vai jūs saņemtu nepieciešamās atļaujas žoga būvniecībai, jums vai viņam ir nepieciešams saskaņojums ar citiem kaimiņiem. Paralēli tam uzstādīšanai jāsaņem pašvaldības atļauja. Ja kaimiņi žoga būvniecībai nepiekrīt, pašvaldība atļauju būvēt žogu neizsniegs. Ar pašvaldību ir jāsaskaņo ne tikai pats žoga uzstādīšanas fakts, bet arī tā novietojums un vizuālais risinājums. Tas nozīmē, ka jums jau saskaņošanas brīdī ir jāzin, vai tas būs paneļu žogs, štaketa žogs, siets vai kāds cits risinājums.
Var pastāvēt arī ierobežojumi attiecībā uz žoga risinājumiem. Kādam tieši ir jābūt žogam, cik augsts tas drīkst būt, parasti ir noteikts vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par teritorijas apbūvi. Tas var ietekmēt arī topošā žoga cenas. Tādēļ aicinām iepazīties ne tikai ar likumiem, bet īpaši uzmanību vajadzētu pievērst konkrētās pašvaldzības saistošajiem noteikumiem.
Kā redzams, pat tāda vienkārša lieta kā žoga vai sētas uzstādīšana var prasīt ne tikai materiālos resursus, bet tas ir arī laikietilpīgs process], saskaņojot dadžādus dokumentus.
Raksts tapis sadarbībā ar satura un mārketinga aģentūru Zīle
