Arto Āss, kas vadīja teritoriālo reformu kā valsts pārvaldes ministrs, ir apmierināts ar sasniegto, tomēr uzskata, ka apvienošanās process nākotnē turpināsies. Publicitātes foto
Kamēr Latvijā notiek
karstas diskusijas par plānoto administratīvi teritoriālo reformu un
sabiedrības viedokļi ir visai nokaitēti, Igaunijai šis posms jau aiz muguras.
Reformas vadītājs, bijušais Valsts administrācijas ministrs Arto Āss vērtē
pārmaiņu procesu, tajā paveikto un vēl darāmo nākamajos gadu desmitos, kā arī
novēl kaimiņvalstij veiksmīgu tās īstenošanu.
Likumu par administratīvo
reformu Rīgikogu (Igaunijas parlaments) pieņēma 2016. gada 7. jūnijā. Kritērijs
pašvaldības teritorijas izveidošanai bija 5000 iedzīvotāju, lai gan iepriekš
debatēs izskanēja arī 10 000 iedzīvotāju kā minimālais iedzīvotāju skaits.
“Lai gan parlaments apstiprināja variantu ar divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu,
izrādījās, ka daudzas pašvaldības šim kritērijam neatbilst,” uz reformu
atskatās A. Āss.
“Reformu pabeidzām 2017.
gada rudenī, samazinot pašvaldību skaitu no 213 līdz 79. Igaunijā
administratīvo iedalījumu joprojām veido 15 apriņķi, kas sīkāk iedalās 79
pašvaldībās (15 pilsētas, 64 pagasti),” skaidro reformas perioda ministrs, kurš
šobrīd vada Igaunijas Darba devēju konfederāciju.
Reforma Igaunijā
norisinājās divos posms – pirmajā posmā pašvaldības varēja apvienoties,
kaimiņus brīvi izvēloties sarunu ceļā pēc savas iniciatīvas, vēsturiskiem un
saimnieciskiem kontaktiem un saitēm. Tāpat varēja izvēlēties arī jaunās
formācijas nosaukumu. Otrajā posmā likumiskā kārtībā apvienoja tās pašvaldības,
kas nebija spējušas vienoties. Dažu pašvaldību iesniegtās nedaudzās prasības
Augstākā tiesa noraidīja.
“Kā īpašs bonuss
pašvaldībām apvienošanās posmā bija papildu valsts finansējums, kas sasniedza
vairāk nekā 65 miljonus eiro. Jāpiemin arī tas, ka viens no argumentiem pret
reformu noteikti bija tīri cilvēcisks faktors – vecā modeļa pašvaldību vadītāji
negribēja zaudēt amatus. Viņiem valdība izmaksāja kompensāciju gada algas
apjomā,” komentē A. Āss.
Igaunijas premjers Jiri
Ratass izteicies, ka administratīvā reforma stiprinājusi pašvaldības un
radījusi iedzīvotājiem labākus pakalpojumus. A. Āss tam piekrīt, atklājot, ka
mazākajā Igaunijas pašvaldībā bijuši vien 99 iedzīvotāji. “Uz kādām gan
investīcijām vai attīstību varēja cerēt tik maza kopiena?” viņš retoriski
jautā.
Pēc Igaunijas amatpersonu
teiktā, reforma ļāvusi būtiski palielināt pašvaldību finansiālo autonomiju un
ieņēmumu bāzi.
