Mūsu platuma grādos cilvēki vidēji līdz pat 95% no
dienas pavada iekštelpās. Diemžēl īpaši satraucošs šis fakts ir tāpēc, ka 80%
no ēkām ir paaugstināts mitruma, pelējuma, kaitīgu izgarojumu vai putekļu
daudzums, kas apvienojumā ar nepietiekamu ventilāciju kļūst bīstams cilvēka
veselībai. Šādos gadījumos var runāt par slimās būves sindromu.
“Ikdienas praksē ļoti bieži nākas saskarties
ar pacientiem, kuru alerģijas saistāmas tieši ar iekštelpu gaisu. Kaitējumu veselībai
vienlīdz spēj nodarīt gan pārlieku liels mitrums, gan arī sausums,” stāsta
alergoloģe Ieva Cīrule. “Diendienā uzturoties telpā, kuras gaisā ir
paaugstināta ķīmisko un kaitīgo vielu koncentrācija, tiek kairināti elpceļi un
to gļotāda, kas savukārt padara uzņēmīgāku pret baciļiem – pavājinās imunitāte,
paaugstinās uzņēmība pret saslimšanām. Nākotnē tas atstāj iespaidu arī uz
pēcnācēju veselību, kas šo problēmu saasina vēl vairāk.”
Par slimās būves
sindroma kaitējumu veselībai var liecināt klepus, asarojošas acis, elpas
trūkums, kas raksturīgi, uzturoties tieši konkrētās telpās – skolā, darbavietā
vai mājās. Tāpat cilvēkus bieži piemeklē arī migrēnas lēkmes, grūtības
koncentrēties. Pastarpināti attīstās dažādas neirozes, problēmas savstarpējā
komunikācijā. No slimo būvju sindroma izraisītiem simptomiem cieš gan
pieaugušie, gan bērni. Kaut arī bērnu organisms var reaģēt ātrāk, izpausmes ir
līdzīgas. Riska grupā ir arī cilvēki, kuriem jau ir alerģijas, un tie, kuriem
ir kādas hroniskas slimības.
Kā
veidojas slimās būves sindroms?
Secinot, ka
slikta pašsajūta rodas tieši konkrētā būvē un telpās, ir būtiski censties
noskaidrot, kas tieši to izraisa. Viens no veidiem, kā to darīt, ir gaisa
kvalitātes un plūsmas tests, ko veic Darba drošības un vides veselības
institūts. Visbiežāk ēkās, kurās cilvēki izjūt veselības pasliktināšanos,
konstatējamas baktērijas, sēnītes un vīrusi, putekļi un putekšņi, slikta
ventilācija, gāzes pavardi, kamīni. Tāpat konstatējamas arī ķīmiskas vielas,
kas izdalās no dažādām ierīcēm, mēbelēm, līmēm, krāsām, saistvielām,
būvmateriāliem, u. c., tāpēc par slimās būves sindroma profilaksi jo īpaši
nepieciešams domāt jau mājokļa būvniecības, remonta vai iekārtošanas laikā.
Būvinženieris un
inženierzinātņu doktors Juris Biršs atklāj vienu no piemēriem, kā var veidoties
slimās būves sindroms. Piemēram, būvobjektā tiek izmantots monolīts betona
pārsegums, kura biezums ir 200 mm. Latvijas klimatiskajos apstākļos betons
uzņems no apkārtējās vides vairāk ūdens mitruma, nekā spēs atdot, jo izteikti
darbosies betona kapilārā kondensācija. Ja virs betona veidos jebkāda veida
nepārtrauktu segumu, tas tiks pakļauts mitruma fizikālai un ķīmiskai
iedarbībai, kas var radīt seguma materiāla deformācijas, materiāla ķīmisku
sadalīšanos, un rezultātā gaisā nonāk cilvēka veselībai kaitīgi, alerģiski
savienojumi.
Ja netiek
izmantots starpslānis, bet grīdas segums līmēts tieši uz betona virsmas, starp
šim divām materiālu kārtām var rasties ūdens tvaikus necaurlaidīga vide, kas ir
ideāla vieta sārmu ķīmiskai reakcijai ar līmvielām – sāk izdalīties butanols,
alkaloīdi un gaistošas organiskās vielas.
Slimās būves sindroma profilakse:
·
Telpas ventilācija – vai telpu ir iespējams regulāri
izvēdināt, ielaižot svaigu gaisu. Ja telpā ir kondicionētājs – vai tas tiek regulāri
iztīrīts, neļaujot uzkrāties mikrobiem.
·
Apdares un būvniecības materiāli – vai tiek izmantoti
atbilstoši norādēm (ievēroti žūšanas, nostāvēšanās laiki, izmantoti atbilstoši
izolācijas materiāli, grīdu segumiem – ieklāts izlīdzinošais starpslānis); vai
par to ietekmi uz telpas gaisa kvalitāti ražotājs ir veicis testus un uzņemas
atbildību.
·
Materiālu kvalitāte – būtiski iegādāties maksimāli
saudzīgāku materiālu ar minimālu kaitīgo izgarojumu kvantitāti un izgarošanas
laiku. Tāpēc tiem, kuri uzsāk telpu izbūvi vai remontu, jāseko līdzi arī tam,
lai apdarē un būvniecībā izmantotajiem būvmateriāliem un to sistēmām ražotājs
ir veicis testus par to ietekmi uz gaisa kvalitāti un uzņemas par to atbildību.
·
Telpas iekārtojums – maksimāli jāizvairās no materiāliem,
kuri vairo putekļu rašanos. Materiāliem jābūt arī viegli kopjamiem.
·
Telpas uzkopšana – telpa regulāri jāuzkopj, atbrīvojot to
no putekļiem un netīrumiem, lietojot pēc iespējas saudzīgākus tīrīšanas
līdzekļus.
