Vairākas spēkos līdzīgas komandas savestas kopā A grupā, tāpēc tā ir neprognozējama. Nevar saprast, kuriem ir lielākas izredzes kvalificēties ceturtdaļfinālam un kuriem tās ir mazākas. Piemēram, pēc pirmās kārtas izskatījās, ka grieķi iegūs otro vietu grupā, bet pirmdien viņi pašu vainas dēļ zaudēja Čehijai un viss apgriezās kājām gaisā.
Grieķu sakarā jāteic, ka viņu emocionālā un karstasinīgā mentalitāte var viņiem gan palīdzēt, gan traucēt. Kad Grieķijas izlases galvenais treneris bija vācietis Oto Rehāgels, tad viņi tomēr prata savas emocijas mazliet apvaldīt, neļaut tām pārāk lielu vaļu. Tagad viņu treneris ir tāds pats dienvidnieks – portugālis Fernandu Santušs – un emocijas reizēm sit pārāk augstu vilni, ka iet pāri malām. Manuprāt, tieši tāpēc viņi nevar nospēlēt stabili visu maču – epizodiski spēlē nepiedodami, citkārt atkal – neapturami.
Čehiem varbūt nav daudz individuāli spēcīgu futbolistu, taču viņiem ir laba komanda, kas strādā kā viens vesels. Vairāki izlases futbolisti ikdienā spēlē vai nesen spēlējuši vienā klubā Plzeņas Viktoria, un tas nevar palikt bez sekām valstsvienības sniegumā.
Krievi nespēlēja slikti pret Poliju, bet nācās samierināties ar neizšķirtu. Ņemot vērā, ka poļi ir mājinieki un viņiem ir liels atbalsts, varbūt tas nemaz nav sliktākais variants. No šīs grupas tālāk par ceturtdaļfinālu, manuprāt, var tikt tikai Krievija.
