Liepājnieks Mareks Zuntners nākošajā sezonā spēlēs savas dzimtās pilsētas komandas ”Liepājas metalurgs” rindās. Atvadoties no FS METTA/Latvijas Universitāte saimes, Zuntners komandai un faniem uzrakstījis atklātu pateicības vēstuli.
Mareks Zuntners FS METTA/Latvijas Universitāte ieradās aizvadītās vasaras vidū un uzreiz iemantoja skatītāju simpātijas. Izdomas bagāts gan laukumā, gan dzīvē viņš ātri iejutās mettiešu saimē, radot sajūtu, ka tā ir bijis vienmēr. Gatavošanos šī gada Virslīgas čempionātam Mareks uzsāka ar studentiem, taču sezonu viņš tur nesāks. Liepāja allaž bijusi Mareka patiesās mājās, un ar savu sniegumu mettiešu rindās viņš izpelnījies piedāvājumu atgriezties Metalurgu sastāvā. Lai kā radošajam pussargam patiktu FS METTA/Latvijas Universitāte rindās, viņš pats atzina, ka viņa sirds vienmēr atradīsies Liepājā. Tāpēc lēmums, lai arī cik tas nebūtu grūts ir pieņemts un izvēle ir kritusi par labu dzimtajai pilsētai.
Futbola skolu METTA un cilvēkus tai apkārt gan viņš nekad neaizmirsīšot, ko apliecina emocionālā Mareka vēstule..
Mareks Zuntners:
“Gribu pateikt paldies visam FS METTA/Latvijas Universitāte kolektīvam, kluba vadībai, treneriem, komandas biedriem, no kuriem daudzi kļuvuši par draugiem, kā arī nelielajam, bet patriotiskajam fanu pulkam, kuri pēc komandas zaudējuma spēj ar paceltām galvām pavadīt komandu ar aplausiem. Es negribu daudz runāt un spēlētājiem visu pateicu jau ģērbtuvē. Individuālu paldies vēlos teikt Andrim Rihertam un Viktoram Mazuram par Jūsu profesionālismu un to, ka ļāvāt man atdot savas emocijas uz laukuma un ārpus tā. Ģirtam Mihelsonam, kura fanātisms tiešām palīdz un palīdzēs Latvijas futbolam. Braucot uz Liepāju saprotu, ka man pietrūks šīs komandas kolektīvs, bet es braucu mājās. Braucu pie cilvēkiem, kurus cienu, pie saviem draugiem, ar kuriem kopā daudz kam esam izgājuši cauri. Pārlasot tikko sevis uzrakstīto tekstu sapratu, ka sanācis mazliet sentimentāli, taču tajā pašā laikā es saku, to ko šajā brīdī domāju un jūtu. Protams, aizvadītajā laikā bijuši arī kādi mazi mīnusi vai negatīvi momenti, bet vai tādi nav mūs visos? Tāpēc vēlos teikt, zaļi baltie turpinām strādāt. Gribu pateikt jebkuram spēlētājam zaļi baltā kreklā, cepurē vai šallē. Nav svarīgi cik jums ir gadu, astoņi, vienpadsmit vai trīsdesmit seši, gūstiet baudu no katra pieskāriena, katras piespēles. Vienalga vai tas būtu treniņā vai spēlē, vienalga vai uz laukuma vai jūsu mājas sētā, gūstiet baudu. Ir un būs dažādas situācijas, neveiksmes un uzvaras, taču ir kaut kas par to svarīgāks – tas vai esat gatavi tam atdot savu dzīvi. Zaļi baltie drīz tiekamies!”.