Ja radiologam Andrim Kalnam izdosies pierādīt, ka “Piejūras slimnīcas” Onkoloģijas klīnikā īstenots bosings, tā būs viena no pirmajām šādām lietām Latvijas tiesu praksē.
Grūti pierādīt
“Mūsu rīcībā nav ziņu, ka tiesā būtu skatītas lietas saistībā ar mobingu un bosingu. Tomēr arodbiedrības semināros un mūsu avīzē esam skaidrojuši un vērsuši savu biedru uzmanību, kā pierādīt un vākt liecības, lai tiesā varētu pierādīt mobinga un bosinga esamību. Nevar noliegt, ka tāds pastāv, bet grūti to pierādīt,” skaidro Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Ruta Vīksna.
Ziņas par statistiku nav arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juristam Kasparam Rācenājam: “Teikt, ka šī ir pirmā tiesa Latvijā, kur tiek pieminēts bosings, arī nevar. Bet noteikti tā ir viena no pirmajām.”
2004. gadā žurnālā “Jurista Vārds” Jānis Neimanis, toreiz jurisprudences maģistrs, norāda, ka Latvijā nav tiesu pieredzes šādām lietām, un analizē psiholoģiskā terora darbavietā jeb mobinga un bosinga juridiskos aspektus, balstoties uz ārvalstu tiesu lietām. Viņš norāda, ka darbinieku pret psiholoģisko teroru aizsargā gan Satversme, gan Darba likums. Satversme garantē personas neaizskaramību, bet Darba likums uzliek pienākumu darba devējam nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Tiesu informācijas sistēmā šobrīd parādās septiņas lietas, kas ierosinātas par mobingu.
Viens nav karotājs
“Svarīgi, vai darbavietā ir arodbiedrība. Tad ir grūtāk īstenot gan mobingu, gan bosingu, arī atlaist darbinieku nav tik vienkārši. Arodbiedrību var uztaisīt, arī darba devējam nezinot, obligāti nav jānorāda, kuri ir arodbiedrības biedri. Darbinieku intereses var pārstāvēt kāds uz vienošanās pamata, lai arī tas izskatās, ka “nāk te viens svešs no malas”,” skaidro K. Rācenājs. Autoritatīvs vadības stils, netieši draudi bremzē arodorganizāciju veidošanos vai iespējas citādi aizstāvēt savas tiesības.
“Arodorganizācijas veidošana atkarīga galvenokārt no pašu darbinieku gribas un aktivitātes. Manuprāt, tā ir tikai aizbildināšanās ar vadības aizliegumu,” uzskata R. Vīksna.
Viņa atgādina, ka savā laikā Liepājas Centrālās slimnīcas vadītājs bija nelabvēlīgi noskaņots pret arodbiedrības veidošanu. Taču darbinieki vēlējušies piedalīties arodbiedrības rīkotajā streikā 2002. gadā un izveidojuši arodorganizāciju ar 300 biedriem.
UZZIŅAI
Darba likums
8. pants. Tiesības apvienoties organizācijās.
(1) Darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir tiesības brīvi, bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas (..) apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses.
(2) Darbinieka piederība šīm organizācijām vai darbinieka vēlme iestāties tajās nevar būt par pamatu atteikumam noslēgt darba līgumu, darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.
