Kad paliek auksti, tad sāk kurināt – tik vienkārša atbilde par apkures sezonas sākšanu ir Klementam Ģirdēnam. Vairāk nekā simt latu nepieciešams, lai viņa ģimene nodrošinātos ar kurināmo ziemas mēnešiem.
Cik daudz malkas būs sagādāts, ar tik jāpietiek, secina Priekules novada iedzīvotājs K. Ģirdēns. Pensionārs rēķina, ka labas malkas iegādei šogad būtu bijuši nepieciešami 170 lati. Tādu summu par 10 kubiem malkas pensionārs nav bijis ar mieru maksāt. “Mana kabata to neatļauj. Man pensija ir 140 lati, un zālēs arī daudz iziet,” pastāsta pensionārs. Kravu malkas viņš nopircis no kāda kaimiņa par simt latiem. “Pats sazāģēju, saskaldīju,” norāda K. Ģirdēns. Daļu kurināmā veido kociņi, kas iegūti, tīrot grāvmalas. Tā nav pati labākā malka. “Vislabākā ir bērza, alkšņa un ozola malka, jo tā dod lielāko siltumu. “Švakāka” ir apse. Ja nav, ko kurināt, noder arī tā,” secina pensionārs. Viņš atceras laikus, kad malkas iegādei saņēmis pabalstu no bijušās darba vietas – dzelzceļa. “No sākuma deva 15 latus – malkas tiesai. Tagad ir tā – ja tev nav, tad vari salt nost. Vecs nevienam vairs nav vajadzīgs, jo neko labu tautai vairs nedod.” Nu par visu jāgādā pašam. Ja pavasarī pavisam bez kurināmā paliek, var izlīdzēties un nopirkt pa maisam malkas. To par latu pieved klāt.
Brīvdienās taupa
Kurināšanai ar malku ir savas priekšrocības. Tas prasa ieguldīt vairāk darba malkas sagatavošanā un kurināšanas procesā, taču katrs var piekurināt tik siltas telpas, cik vēlas. Nepieciešamības gadījumā iespējams kādu telpu vispār nekurināt, lai ietaupītu kurināmo. Līdzīgi rīkojas Virgas pamatskolā, kur apkures sezonas laikā brīvdienās mācību telpas netiek kurinātas, pastāsta Virgas pamatskolas direktore Kristiana Cetrovska.
No oktobra līdz maijam parasti ilgst apkures sezona mācību iestādē, un skola tiek kurināta ar malku. Apkures sezonā darbā tiek pieņemts kurinātājs, kuram jāpiekurina katra telpa. To, ka skolā nav centrālās apkures, var uzskatīt par priekšrocību. Centrālā apkure neļautu brīvdienās telpas nekurināt, pretējā gadījumā salā varētu aizsalt apkures caurules. Direktore pastāsta, ka ir domāts par vietējās centrālapkures ieviešanu. Taču šāda doma atmesta skolas ēkas pamatīgo sienu dēļ. “Izurbties cauri mūriem prasītu pārāk lielas finanses,” rēķina direktore. Ieviešot vietējo centrālapkuri, darbā būtu jāpieņem vēl kāds kurinātājs un tas sadārdzinātu apkures izmaksas. Direktore noskaidrojusi, ka līdzīgā mācību iestādē novadā strādā trīs kurinātāji. Tas liek secināt, ka krāsns apkure joprojām ir lētākais apkures veids.
Nespēj norēķināties
Ne pensionētais K. Ģirdēns, ne Virgas pamatskola nav to iedzīvotāju un uzņēmumu vidū, kas palikuši parādā siltumapgādes uzņēmumiem.
Maijā, noslēdzoties apkures sezonai, Latvijā parādi par piegādāto siltumenerģiju sasniedza 44, 4 miljonus latu, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) . Tas ir par 18% vairāk, nekā pērn, noslēdzoties apkures sezonai. Parasti vasaras sezonā parādu summa vismaz par trešdaļu sarūk, taču šogad parādam ir tendence mazināties lēnāk. Vērtējot siltumapgādes problēmas Latvijā, LPS ir nobažījusies par elektroenerģijas tirgus atvēršanu nākamā gada aprīlī. Prognozes liecina, ka celsies maksa par elektropiegādi un rezultātā arī par siltumu. Tas varētu radīt vēl lielākus parādus siltumapgādes uzņēmumiem.
