“Šogad stārķu ligzdā pie mājas izšķīlušies un izauguši trīs putnēni. Divdesmit gadu laikā tas notiek pirmo reizi. Parasti izaug divi stārķēni,” “Kursas Laikam” ziņo no Grobiņas novada. Vai tas nozīmē, ka baltajiem stārķiem ir bijis labvēlīgs gads kuplas ģimenes veidošanai?
Trīs stārķi vienā ligzdā nav nekas īpašs, pastāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības balto stārķu monitoringa vadītāja Māra Janaus. Ja ligzdā būtu pieci stārķēni, tad gadījumu varētu saukt par īpašu, norāda M. Janaus. Tas būtu tā, it kā cilvēkiem būtu piedzimuši trīnīši. Šādus secinājumus viņai ļauj izdarīt ilgā pieredze balto stārķu novērošanā. Tik kuplas ģimenes veidošana nenozīmē, ka gads bijis ļoti labvēlīgs visiem stārķiem. Piecus putnēnus var izperēt un izbarot pāris, kurā vecāki ir ļoti spēcīgi.
Baltos uzskaita Rucavā
Pēdējos gados baltajiem stārķiem ir bijuši labvēlīgi apstākļi attīstībai. Tas nozīmē, ka putniem nav bijis apdraudējuma ne ziemošanas vietā, ne ligzdošanas laikā. Latvijā ir pietikusi barība, lai izperētu mazuļus, un nav bijis nopietna apdraudējuma Āfrikā, kur putni aizlido pārziemot.
“Pēdējais gads, kas visā Eiropā baltajiem stārķiem bija nelabvēlīgs – 1997. Sakrita nelabvēlīgo apstākļu kopums ziemošanas vietā un Latvijā,” atceras ornitoloģe. Daudzas ligzdas togad palika bez perējuma. Stārķi izlidoja, un ziemošanas vietā pēkšņi uzsniga sniegs. Viņi atgriezās Latvijā, kur tiem nepietika pārtikas. Togad bija nelabvēlīgs gads grauzējiem, kas ir stārķu barība, uz apstākļu sakritību norāda ornitoloģe.
Latvijā ligzdo aptuveni desmit tūkstošu balto stārķu pāru, kas ir 5% no pasaules populācijas, ziņo Dabas aizsardzības pārvalde. Latvijā pēdējo 30 gadu laikā viņu skaits divkāršojies, bet Eiropā pretēji – ļoti sarucis. Balto stārķu novērošana valstiskā līmenī notiek kopš 1989. gada. Dažādās Latvijas vietās tiek izraudzīts apvidus, ko dēvē par parauglaukumu. Tā lielums ir aptuveni 100 km2. Brīvprātīgie novērotāji parauglaukumos katru gadu apseko putnu ligzdas, reģistrē stārķu ierašanās un aizlidošanas datumu, kā arī pieraksta, cik mazuļu izperēts un cik izdzīvojuši. Pēc ligzdošanas sezonas visi dati tiek apkopoti. Tas arī ļauj secināt, ka trīs mazuļi vienā ligzdā nav neparasta parādība. Liepājas apkaimes novados stārķu monitorings notiek Rucavas novadā, kur programmā iesaistījies bijušais skolotājs Sergejs Hmeļņickis.
Ornitologiem ziņo par melno
“Pērn ligzdās bija vairāk mazuļu,” novērojumos dalās S. Hmeļņickis. Galīgos secinājumus varēs izdarīt rudenī, kad būs apsekotas visas ligzdas. Kopumā rucavnieks savā novadā saskaitījis aptuveni 100 balto stārķu ligzdu. Reiz pamanījis arī melno stārķi. “Redzēju viņu barošanās vietā. Mēģināju sekot, lai atrastu ligzdu, taču tas neizdevās. Melnie stārķi nav tik droši kā baltie, kuri labprāt dzīvo cilvēku tuvumā. Viņi ir daudz uzmanīgāki. Ziņoju ornitologiem, un viņi ieradās apsekot vietu,” pastāsta S. Hmeļņickis.
Melno stārķu skaits, pretēji baltajiem, pēdējās desmitgadēs samazinājies, un viņi kļuvuši par retu sugu. Lai saprastu un secinātu, kāpēc melnie stārķi izmirst, jūlijā astoņas Latvijas melno stārķu mātītes tika aprīkotas ar satelītraidītājiem – divas ligzdo Liepājas apkaimes novados. Priekules novadā izraudzīta stārķu mātīte, kurai dots vārds Mellene, bet Durbes novadā – Dora. Par jaunumiem stārķu dzīvē var uzzināt dažādos sociālajos tīklos internetā. Melno stārķu vidū ir ļoti augsta mirstība un raidītāji palīdzēs noskaidrot, kur putni iet bojā. Stārķu izsekošanas projektu īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Skarbas prognozes
Durbes Dora ir pie Kuršu jomas, šāds ieraksts parādījās aizvadītajā nedēļā portālā www.facebook.com. Ornitoloģijas biedrība ziņo par melno stārķu pētnieka Māra Strazda prognozēm putnu izdzīvošanā. Viņš apgalvo, ka šo putnu populācija Latvijā nonākusi tuvu kritiskam stāvoklim. Latvijā varētu būt palikuši aptuveni 500 līdz 700 melno stārķu pāru. Iepriekšējos gados daudzi jaunie putni ligzdas Latvijā pameta pusbadā. Tas varētu būt rezultāts intensīvajai mežizstrādei valstī.
Ar satelītraidītājiem speciālisti cer iegūt apstiprinājumu vai noraidījumu bažām, ka ziemošanas vietā putnus kritiski iespaido piesārņotais ūdens Āfrikas upēs. Āfrikā malārijas apkarošanai tiek izmantots pesticīds DDT. Iespējams, ka stārķi saindējas, ķerot zivis piesārņotajā ūdenī. Speciālisti pieļauj, ka tas vislielāko iespaidu atstāj uz mātītēm. Trīs mēnešu vecumā putnu vidū ir 80% tēviņu un 20% mātīšu. Tas nozīmē, ka pieaugušā vecumā tēviņi nevar izveidot pārus. Turklāt daļa ligzdu tiek sabojātas, kad tēviņi cīnās par mātītēm.
Daļa no astoņām mātītēm ligzdas Latvijā jau pametušas. Migrācijai varēs sekot portālā http://www.movebank.org.
