Grozījumi Izglītības likumā nosaka – mācību literatūras, arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija šonedēļ atļāva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) novirzīt 310 151 latu no studējošo un studiju kreditēšanas ietaupītajiem līdzekļiem skolēnu mācību līdzekļu iegādei, tas nozīmē, ka ir visa nepieciešamā nauda, lai no šā gada 1. septembra nodrošinātu likumā noteikto apņemšanos nodrošināt skolēniem bezmaksas izglītību – IZM 2013. gadam bija nepieciešami papildu 537 112 lati. Atlikušo summu ministrija sagādās, pārdalot ietaupīto naudu no IZM budžeta apakšprogrammām, taču tam nebija nepieciešama Saeimas atļauja. IZM aprēķinājusi – lai nodrošinātu Izglītības likuma izpildi 2014. gadā un turpmākajos gados, mācību līdzekļu iegādei nepieciešami papildu 1,6 miljoni latu.
Kamēr ierēdņi gatavojas pašvaldībām pārskaitīt naudu, lai skolas varētu sākt mācību līdzekļu iepirkšanu, vecāki nesaprot – ko pirkt un ko ne. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa norāda, ka maijā skolu izsniegtos nepieciešamo lietu sarakstus vecāki var ignorēt – darba burtnīcas un grāmatas pašiem nav jāpērk. Vecākiem jāiegādājas tikai pierakstu burtnīcas, rakstāmpiederumi, kā arī ikdienas, sporta un svētku apģērbi un apavi. Var būt jāpērk arī materiāls amatu mācībai, vizuālajai mākslai utt.
Burtnīcas nepārrakstīs
Aizputes novada domes izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka atklāj, ka novads naudu darba burtnīcām un grāmatām paredzējis, jau veidojot šā gada budžetu un vēl nezinot, vai grozījumi likumā tiks apstiprināti. Atklāts pagaidām vēl esot jautājums par to, kā skolēni lietos šīs burtnīcas – tas ir skolas inventārs, un skola varēs izlemt, dot burtnīcas skolēniem uz rokas, turēt klasēs, ļaut rakstīt iekšā vai neļaut, skaidro speciāliste.
Grobiņas pamatskolas direktore Laila Urbāne stāsta, ka viss atkarīgs no tā, kā skolotājs organizē savu darbu. “Skola ir labi apgādāta ar modernajām tehnoloģijām – ir piecas interaktīvās tāfeles, kodoskopi vai projektori gandrīz visās klasēs, un jau iepriekšējos gadus atteicāmies no daudz darba burtnīcām, lai atvieglotu vecāku izdevumus,” atklāj L. Urbāne. Darba burtnīcas pakāpeniski tiek nomainītas ar modernākiem līdzekļiem.
Skolotāji un skolu vadība aicināti izvērtēt, vai un kad darba burtnīcas patiešām nepieciešamas un kuros gadījumos iespējams izvēlēties citas mācību formas. IZM ar grozījumiem Izglītības likumā rosina stiprināt skolas padomes lomu, jo lēmums par darba burtnīcu iegādi ir diskutējams un akceptējams tieši skolas padomē, sadarbojoties skolas vadībai, pedagogiem un vecākiem.
Darba burtnīcu pārrakstīšana Grobiņas pamatskolā nebūšot noteikti – tad jau neesot jēgas vispār tādas iegādāties. “Tad jau pietiek ar projekcijām un tāfeli,” viņa vērtē. Skola rēķinās, ka burtnīcas tiks izmantotas vienu gadu, jo skolēni rakstīs tajās iekšā.
Grobiņas pamatskola iegādāsies darba burtnīcas matemātikai un dabas zinībām, kā arī svešvalodai vecākajām klasēm. “Latviešu valodā iztiekam bez burtnīcām, arī matemātikā daudz materiālu ir pieejami, ko parādīt, izmantojot modernās tehnoloģijas. Bet pieturamies vēl pie burtnīcām, lai skolēniem būtu dažādība un, saņemot valsts pārbaudes darbus uz papīra, nebūtu pārsteigums, bet zinātu, kā jārīkojas,” paskaidro direktore. Viņasprāt, darba burtnīcas ir tikai viens no veidiem, kā nodrošināt darbu klasē, turklāt skolotājs bieži vien var bez tām iztikt, izmantojot citus mācību līdzekļus. L. Urbāne pārliecināta, ka skolēnu vecāki nav iegādājušies ne grāmatas, ne darba burtnīcas, jo, beidzoties pagājušajam mācību gadam, skola jau brīdinājusi, ka tas nav jādara, jo budžetā tam bijusi ieplānota nauda.
Vecāki mazliet neziņā
Grobiņas novada izglītības metodiķis un Bārtas pamatskolas direktors Zigmunds Cinkus apstiprina, ka novada skolām daļa darba burtnīcu ir iepirktas, daļu vēl pirks. “Būs labi, saceltā ažiotāža ir lieka, jo lauku skolās situācija ir tāda, kā ir, un pašvaldība vienmēr ir nākusi pretī,” stāsta Z. Cinkus. Viss atkarīgs arī no pedagoga prasībām – ja skolotājs uzskata, ka viņam svešvalodas apguvei nepieciešama dārgākā darba burtnīca, “jātiek galā” ar skolotāju. Bārtas pamatskolā darba burtnīcas skolēnu vajadzībām tiks kopētas. “Skolēnu vecāki gada sākumā vienojas, ka atnesīs noteiktu summu, kas parasti nav lielāka par pieciem latiem, ko skolotāji izmantos, lai iegādātos krāsas un citus materiālus, jo nopirkt lielo iepakojumu ir lētāk, nekā katram pirkt atsevišķi,” zina Z. Cinkus.
Grāmatnīcu tīkla “Jāņa Rozes grāmatnīca” Liepājas filiāles vadītāja Lāsma Ozoliņa-Ozola atklāj, ka šobrīd darba burtnīcas iegādājas vien privātskolu pārstāvji un vecāki, kuri darba burtnīcu iegādāties savam bērnam vienkārši vēlas. “Kopumā skatoties, darba burtnīcas šogad nepērk, jo visi cer uz valsti, pašvaldībām,” novērojusi veikala vadītāja. Mācību grāmatas vecāki neiegādājoties jau vairākus gadus – tikai gadījumos, ja kāds vecāks vēlas, lai bērnam grāmata paliek īpašumā vai skolas iedotā ir briesmīgā stāvoklī, iemeslus uzskaita L. Ozoliņa-Ozola. Viņai pašai ir bērni skolas vecumā, un sarakstu gada beigās nav saņēmusi. “Kā mamma varu teikt, ka vecāki šobrīd ir nostādīti ķīlnieku lomā, valda liela neziņa – būs bērniem, no kā mācīties, nebūs?”
Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova aicina vecākus pagaidīt septembri vai sazināties ar skolu, lai uzzinātu, vai maijā izsniegtie saraksti par nepieciešamo lietu iegādi vēl ir spēkā.
