Jautri, aizraujoši un noderīgi – tā tiek raksturota ekoskolu darbības būtība. Šo skolu skaits pieaug, un audzēkņi un skolotāji ik gadu apmainās ar pieredzi un idejām.
Pagājušajā nedēļā Cīravas arodvidusskolā notika Latvijas ekoskolu vides izglītības forums – trīs dienas skolotājiem, četras – skolēniem. Forumā apvienotas izglītošanās, atpūta un konkrēta rīcība, stāsta viens no tā organizatoriem, ekoskolu koordinators Latvijā Daniels Trukšāns.
Tas rīkots ar mērķi dot motivāciju pirms jaunā mācību gada un arī kā balva par līdz šim paveikto. Šogad forumā pieaicināti daudzi ciemiņi – eksperti, lektori, radošo darbnīcu vadītāji.
Darina kleitu no maisiņiem
“Paņemam jebkuru objektu, kas mums apkārt, piemēram, lampu, un domājam, kā tā saistās ar atkritumiem,” domāt asociatīvi un iracionāli skolēnus aicina ideju talkas vadītājs Mārcis Rubenis. Viņš rosina meklēt negaidītus, pat neloģiskus risinājumus, kas noteikti esot interesantāki nekā loģiskie. Piemēram, lampa var apspīdēt atkritumus.
Skolēniem tiek dots uzdevums – no divos stabiņos sarakstītiem vārdiem veidot idejas. Ja trīs sekunžu laikā no vārdu pāra ideja nedzimst, tad jāņem nākamais. Derīga ir jebkura ideja.
Piemēram, Tīnai no Jūrmalas vienā pārī sagadījušies vārdi “dabas daudzveidība” un “apakšveļa”. Viņai rodas ideja veidot veļas apdrukas līniju, kas atainotu dabas daudzveidību. Apkopojot rezultātus, atklājas, ka tieši Tīna 15 minūšu laikā ir uzrakstījusi visvairāk ideju – 47.
“Te ir ļoti interesanti,” iespaidos par forumu dalās Tīna. “Neparasti,” piebilst viņas skolasbiedrs Reinis. Arī Kristaps no Jūrmalas un Edijs no Misas pievienojas, ka sākumā ideju veidošana šķitis dīvains uzdevums, bet, “kad sāka rakstīt, idejas nāca un nāca”.
Skolēni pastāsta, ka radošajās darbnīcās viņi no diskiem gatavojuši diskobumbas, no bundžām – svečturus, no veikala “Otrā elpa” apģērbiem – oriģinālus tērpus, no dažādiem materiāliem – mūzikas instrumentus, ko spēlēt pašu koncertā. Tīna sev pagatavojusi kleitu no plastmasas maisiņiem, Reinis – svārkus un legingus. Jaunieši tos uzvilks vakarā, kad gaidāms “sīks tusiņš”. Citos vakaros organizatori stingri pieteikuši laikus iet gulēt.
Krāj dzīves gudrību
Esam sadraudzējušies, atklāj zēni, kuri darbojas vienā komandā, Artūrs no Jūrmalas, Jānis no Kapsēdes, Renārs un Aleksejs no Zantes. “Pa pāris dienām esam iepazinuši cits citu kā brāļi,” atzīst Jānis.
Zēniem ļoti patikusi nakts trase, kurā daļa bērnu devusies jau pilnīgā tumsā. Šķēršļu pārvarēšana tad bijusi grūtāka nekā tiem, kuri startējuši pirmie. Jānis atzīst, ka labprāt šeit paliktu vēl veselu nedēļu.
“Nevis programma, bet daļa no katra dzīves,” ekoskolu virsuzdevumu norāda Daniels. Ne velti foruma sauklis skan: “Vides izglītība – dzīves gudrība.” Audzēkņi tiek radināti būt radītājiem, ne tikai patērētājiem, un viņi apliecina, ka “zaļos” principus piekopj arī ikdienā.
Renārs skolā vērojot, lai lieki nedegtu apgaismojums. Aleksejs mēģinot īstenot aktivitātes un konkursus, kādi pašam ienāk prātā. Artūram patikusi programma “Skolas auglis”, kas radinājusi ēst veselīgu pārtiku.
“Mēs visi esam no skolām, kas “domā zaļi”, un šeit esam sabraukuši gūt jaunas idejas, ko darīt nākamajā mācību gadā,” saka Tīna. Šādas idejas būs? “Noteikti!”
Iesaistīs arī augstskolas
Lai iegūtu ekoskolas nosaukumu, jāievieš septiņu soļu sistēma un visu gadu jāstrādā pie izvēlētā temata. Ekoskolām ir vairāki līmeņi – Latvijas un starptautiska mēroga. “Tas ir ļoti liels, brīvprātīgs papildu darbs skolotājiem, kuri novērtē šīs rīcības nozīmi,” atzīst Daniels.
Katru gadu kustībai pievienojas aptuveni 20 skolu, un to skaits jau sasniedzis simtu. Daniels stāsta, ka tā aptver visu izglītības ciklu – no bērnudārza līdz augstskolai. Pilotprojekts izdevies Vidzemes augstskolā un Daugavpils Universitātē, un nu uz ekoskolu metodoloģijas bāzes iesaistīšanās šajā kustībā tiks piedāvāta arī pārējām augstākās izglītības ieguves institūcijām.
