Zeme mežā ir sausa, tādēļ sēņu pagaidām ir maz, “Kursas Laikam” pastāsta liepājniece Ludmila. Sēņošana ir viņas iecienītākā atpūta rudeņos.
Jau 30 gadus Ludmilas iecienītākās sēņošanas vietas ir Paplakas puses mežos, kur agrāk dzīvoja viņas draudzene. Kaut arī draudzene devusies Mūžībā, liepājniece turpina sēņot iepazītajos mežos, kur viņa nebaidās apmaldīties un zina labākās sēņu vietas. Agrāk ik rudeni pilniem sēņu groziem viņa devās mājup ar vilcienu, tagad liepājniece izmanto autobusu.
Šoruden labāko sēņu vietu zināšana negarantēja lielu guvumu. Parēķinot autobusa biļetes cenu turp un atpakaļ, groziņš ar sviesta beciņām un sarkangalvītēm viņai izmaksāja 2,80 latus. “Bet būs garšīgi,” izdoto naudu “atspēko” Ludmila. Guvums nonāks uz ģimenes pusdienu galda.
Groziņš pielasīts aptuveni piecu stundu laikā. Labas sēņu ražas gadā piecās stundās var pielasīt daudz vairāk. Spēcīgais lietus pagājušajā nedēļā ļāva cerēt, ka sēņu būs vairāk. “Lietus bijis par maz,” secina liepājniece. Viņa ievēro speciālistu ieteikumu lasīt tikai tās sēnes, ko labi pazīst. Lielā sēņošanas pieredze ļauj izvairīties no indīgo sēņu nonākšanas pusdienu galdā.
Liepājas Pētertirgū sēņu piedāvājums ir mazs. Pagājušajā ceturtdienā kilograms gaileņu maksāja četrus latus, novēroja “Kursas Laiks”.
